Jumtus
Un naktīs zvēri nāk ciemos. Lai paliktu tevī. Un lēni, lēni aizpeldētu prom. Kliedz dzērves no rītiem un klusums tik mānīgs, jo tik pilns skaņu. Trausla migla ko izdedzina uzaustošās saules stari. Un tu ar kaplīti, kirzačos močī, jo vari. Neadaptēties vēl, modernajām maņām. Pārcilāt gadu tūkstošiem vecus uzvedības paternus, kad ar tulznām uz rokām dari. Tā liek atpakaļ jumtus.