Nepazūd
Un es kaut kur peldu, tai sajūtu jūrā, kam nav krastu. Neatceroties vairs rūpes un domas, kas tikai par nastu. Bez jumta, bez robežām, ar kailu mastu. Blakus Tu, kaut vairs neesi šeit. Bet sajūtu. Un zinu, kad esi un būsi. Kopā pazust, varētu. Tur, kur nav nekā. Tur kur tikai kopā ar otru, kā viens vesels var kļūt. Tur, kur vienkārši būt. Tur kopā paliek, pārvēršas un nekad nepazūd.