Līst
Kad lietus līst un tu nespēj saprast, vai viss ir īsts. Tavas lūpas, pleci, piere. Ziedi vāzē nomiruši, vīst. Maigās rokas, kakls un gurni. Manas domas, kuras ap Tevi klīst. Tas kā Tu iekod man lūpā, kas vairs nekad nesadzīst. Un tas, vai piles uz vaigiem, patiešām no tā ka lietus līst.