blā blā

klausīšanās

8/27/15 10:38 pm - [info]texti - Restorāna “Kentucky Fried Chicken” testa režīma kongress

Tieši dienu pirms oficiālās atklāšanas AK, EK un kādam vājredzīgam rakstniekam neatradās nekā labāka, ko darīt, kā dienišķo maltīti doties nobaudīt kulta Rietumu restorānā KFC (nejaukt ar KKC). Apbruņojušies ar satrauktiem sirdspukstiem, daudz brīva laika un žūksni naudas, šo plānu arī drosmīgi īstenojām.

Rietumu zīmolu invāzija Latvijā sākās 1994. gadā, kad pretī Brīvības piemineklim tika atvērts pirmais restorāns “Makdonalds”, pret ko ņipri protestēja vides aktīvisti. Lielākās bažas toreiz bija par to, ka čīzburgera papīru atliekas nākotnē pārstrādes procesu turpinās zīdaiņu organismos, bet latviešu tauta arvien retāk izvēlēsies baudīt nacionālo fāstfūdu - belašu. Pirms diviem gadiem Latviju pāršalca sajūsmas vilnis, Rīgas vecākajā lielveikalā atverot trīsstāvīgu lēto, bet gana stilīgo šmotku veikalu “H&M”. Daļā tas, protams, izraisīja arī skumju pilnu nopūtu, jo tas nozīmēja, ka turpmāk iepirkšanās tūrēs Berlīnē šim veikalam būs jāmet līkums - ar H&M raibajiem legingiem te vairs nevienu nepārsteigsi. Labā ziņa ir tā, ka viss Rietumu kārotāko zīmolu klāsts vēl nav izsmelts un gan jau pienāks diena, kad varēsim blakus mājai iegādāties IKEA dīvānu un Vērmanes dārzā nofočēties ar Starbucks krūzīti. Sliktā ziņa ir tā, ka paliks arvien mazāk lietu, ar ko bagātināt savus ārzemju ceļojumus pa Eiropu, jo kurš gan, piemēram, Stokholmā ar lielu sajūsmu rītu “Rimi” salātus? Toties mēs no Rietumu piedāvājuma visvairāk uz Latviju vēlētos pārvest beļģu La chouffe aliņu (pat neskatoties uz palielināto akcīzes nodokli), ķiršu kolu normālā cenā (Stockmann par mums šajā ziņā tiešām ņirgājas) un, protams, sīriešu restorānu.

Restorāns KFC mums jau bija pazīstams ne tikai no ārzemju ceļojumiem, bet arī Rietumu romantiskajām komēdijām, kurās sievietes bēdas par nelaimīgu mīlestību mēdza kliedēt, skatoties teļļuku un ļoksējot iekšā vistu stilbus no sārta kartona spainīša, nevis vienkārši dzerot. Mūsu pavadonis, džentelmeniski kavējot garajā rindā pavadāmo laiku, arī izstāstīja, ka reiz seriāla “Dienvidparks” varonis Kārtmens nograuzis visiem keksiem paredzētajām vistiņām foršāko daļu - kraukšķīgās ādiņas. Kenijs par to sācis gauži raudāt, un to viņš parasti nedara. Beidzot par lielu nelaimi belašiem vistu kaudze kartona spainī ir pieejama arī mums. Tomēr vismaz pagaidām nav skaidrs, vai šis notikums izraisīs jaunu emigrācijas vilni, vai tieši otrādi - būs par iemeslu tam, lai Gunārs Kalniņš, SM, Čikāgas piecīši un citi trimdinieki atgrieztos Latvijā.

Cik nav dzirdēts, ka H&M 1998.gada kolekciju sūta uz Rīgu, kamēr citur tiek pārdots tikai vismodernākais! Lai noskaidrotu, vai Rietumi atkal mūs nečakarē, Texxxtu korespondenti Londonā SM nosūtījām komandējumā uz Lesteras laukuma KFC, ko vietējie inteliģenti dēvē arī par Kafku.

SM galvenokārt interesēja interjers, atmosfēra un vegānu piedāvājums ēdienkartē. Interjers bija ieturēts askētiskās plastmasas tradīcijās – neuzbāzīgs un lēts. Eksterjers mazliet atgādināja Laimas pulksteņa maķīša tradīcijas, t.i. senatnīgas ēkas stūrī iestūķēts amerikāņu džanks. Mazliet sajutusies kā mājās, mūsu korespondente drošu soli devās iekšā. SM atrada brīvu galdiņu otrajā stāvā – tobrīd tas bija arī vienīgais brīvais galdiņš. Sapratusi, ka šeit pie galdiņiem neapkalpo, viņa devās atpakaļ lejā un centās neuzkrītoši iedrūzmēties tuvāk pie kasēm, tomēr tāpat drusku nācās pamahāties ar elkoņiem. Kad korespondente Londonā bija tikusi līdz pašai kasei, viņu apkalpoja draudzīga un mīļa poliete. SM vaicāja, ar ko viņa rekomendētu šodien pamieloties, ja priekšroka tiek vegānu kuzīnei. Viss milzu piedāvājums pēkšņi sašaurinājās līdz trim izvēles iespējām – kartupeļiem frī (regulāri vai lieli), mazu ķobīti ar tomātu mērcē ceptām pupiņām un pirksta garuma kukurūzas vālīti. Nolēmusi mazliet patrakot, SM pasūtīja visus trīs. Jau esot atpakaļ otrajā stāvā, paralēli ēšanai SM vērsa savas antropoloģes acis uz cilvēkiem līdzās. Kopumā valdīja diezgan relaksēta atmosfēra – nelikās, ka ļaudis še devušies stresot par to, kura no visām ir zivju dakša. Pēc maltītes Londonas korespondente vēl mirkli pasēdēja ar savu kolēģi, lai dalītos iespaidos. Kolēģis teica, ka viņam vislabāk garšoja ūdens un kukurūza. Pati SM deva priekšroku pupiņām tomātu mērcē – it kā vienkāršs, ne pārlieku safabricēts ēdiens, tomēr labā temperatūrā un ar patīkamo mazuma piegaršu. Kopumā šī pieredze nebija slikta, tomēr domājams, ka, ja vien nespiedīs apstākļi, Kafkā viņa neatgriezīsies. Kāpēc? Pirmkārt, jo nafig vēlreiz. Otrkārt, ir daudz citu vietu, kur izsalkumu var remdēt lētāk un efektīvāk.

Tagad gan stūķējam somās lietussargus, kāpjam Rynair lidenītē un dodamies atpakaļ uz restorānu KFC Audēju ielā. Rīgā tomēr lietussargi var noderēt ne tikai, lai paglābtos no nokrišņiem, bet arī - piedalītos revolūcijās. Un jebkura Rietumu zīmola ienākšana Latvijas tirgū par tādu ir uzskatāma.

Dienas vidū vēl neatvērtais restorāns bija gana pillā, lai līdz iespējai izdarīt pasūtījumu būtu jāgaida ceturtdaļstunda. Laiku izmantojām lietderīgi un aplūkojām KFC mērķauditoriju. Pārsvarā mums apkārt stāvēja skolēni, kas pēdējās brīvlaika dienas nolēmuši aizbāzt ar vistām, kā arī tādi kraķi, kas pretendē uz balvu par mūža ieguldījumu spārniņu rīšanā. Pa vidu šiem atradās arī pa kādam pārītim - cilvēki, pošoties uz randiņu, zina, ka izskatīsies sevišķi erotiski, ja hodā laizīs savus pirkstus. Un, kas sākas KFC, beidzas gultā, vienīgi tad jārēķinās, ka palagi būs piebirdināti ar rīvmaizi. Vēl, protams, restorānā bija iemaldījušies nepilni 250 bēgļi, bet kur tad to tagad nav?

Katram pasūtījumam restorānā KFC tiek veltīta personiska attieksme, piešķirot tam savu kodu - piemēram, b23, b25, b26 u.tml. Tas nepieciešams, lai klients uzzinātu, cik tieši laika pavadījis gaidīšanas režīmā. Pavirši uzmetot aci, jau sacerējāmies, ka varēs pusdienu pauzē nobaudīt kokteili “b52”, bet bija vien jāsamierinās ar patīkami vēsu, bet tomēr - tikai Pepsi. Kopumā ēdiena iegūšana mums prasīja aptuveni 20 minūšu, kuru laikā paspējam sastrīdēties par to, kam labāk ticēt - acīmredzamajam vai rakstītam vārdam. Proti, mēs uzskatījām, ka tad, ja uz paplātes atnestais ēdiens izskatās pēc mūsējā, tas ir jāņem ciet, bet kopā ar mums esošais kungs uzstāja, ka jāklausa uz sienas rakstītajai pavēlei “b23: ludzu gaidiet!”. Tomēr atcerēsimies, ka viņš ir vājredzīgs, tāpēc šādu nostāju ir grūti pārmest. Beigās tomēr paciešamies un ar gavilēm uz lūpām pretī mūsu ēdiena personas kodam ieraugām iedrošinošo “palides, nāciet vēl!”, kas apliecina to, ka te tiešām saimnieko ārzemnieki. Tā, protams, ir kvalitātes zīme, ko Rietumu uzņēmumi nereti neizvairās uzvērt arī savos reklāmas saukļos. Piemēram, urbju un veļamašīnu zīmola Bosch mājaslapā var atrast uzrunājošu saukli “Vācu kvalitāte – mūsu ceļrāde zvaigzne”.

Šobrīd restorāns darbojas testa režīmā - tas nozīmē, ka vairākus ēdienus nevar dabūt. Piemēram, gribējām pasūtīt Ģimenes spainīti uz trijiem, bet tie jau bija beigušies. Tas liek domāt, ka Latvijas galvenais demogrāfs Ilmārs Mežs rītu aizvadījis, te rijot. Mūsu draugi no Solona kluba jau iepriekš bija nodegustējuši testa režīma ēdienkarti un brīdināja, ka mūs var apdraudēt silta limonāde “Pepsi”. Ar dzeramo, gods godam, vismaz mums gandrīz viss bija kārtībā. Gandrīz, jo metām acis arī uz dzērienu ar cepumiem “Oreo”, bet, tā kā arī tie bija testa režīma ēdienkartē, diemžēl svaigi spiesta cepumu sula palika tikai mūsu sapņos. Tāpat arī neredzējām Bonīti, ko piešaut klāt vēsajam Pepsim, toties no ledusskapja uz mums kāri lūkojās aliņš un sidriņš, tāpēc droši varam apgalvot, ka šī būs vieta, kurā brīvdienu naktīs pulcēsies dzērāji.

Mums bija palaimējies, jo dienā, kad visi Ģimenes spaiņi jau bija aprīti, bija pieejami Aso vistas spārniņu spaiņi. Beidzot varējām piepildīt savu sapni ieturēt maltīti mājlopu estētikā un ēst no spaiņa! Atklājām, ka pie galdiņa ar četriem beņķiem mums trijiem tomēr nebija gana daudz vietas, lai brīvi varētu nolikt gan spaini, gan kartupeļu paciņas, gan ķiploku mērcītes, gan dzērienus, nemaz nerunājot par kauliņiem, kurus sastūķējām dažādās spraugās.
Spārniņi bija vidēji pieņemamas kvalitātes - tie nebija baigi asie, bet toties bija bagātīgi ievīkstīti rīvmaizē jeb gružos. Protams, viss bija daudz garšīgāk nekā restorānā “Klīversala”. Un porcija bija gana liela, lai, maltītes beigām tuvojoties, mēs sāktu plūkties par to, kura pienākums ir aprīt pēdējās paliekas.

Kā jau ikvienā cienījamā kongresā, arī šeit novērtējām tualetes. Šeit bez šaubām sevišķi tiek gaidīti iereibuši ļaudis, jo dzimumu ikonas uz labierīcību durvīm bija viegli piedzērušās. Tiesa, viss bija tīrs, podi nebija apmīzti un pat nebija jācīnās ar tiem vārgajiem roku žāvētājiem - šeit ir tie labi, kas rokas nožāvē 2 sekundēs, tāpēc pēc tualetes apmeklējuma ikviens var skriet pēc vēl viena spaiņa, nebaidoties to saslapināt.

Pēc pusotras stundas un vairākām konfliktsituācijām Rietumu kultūras midzenī nolēmām nogludināt attiecības viens ar otru un dzimteni, tāpēc devāmies uz grāmatnīcu, kur ieraudzījām grāmatu “Hektors sāk jaunu dzīvi”. Pēc tam nofotogrāfējāmies pie latviešu dižās rakstnieces Aspazijas bildes. Kā teiktu pati Aspazija lugā “Vaidelote” - nu dieviem ziedots, viss ir izlīdzināts. Mēs gan labāk ieteiktu sāpes par neizdevušos mīlestību remdēt vienkārši dzerot, nevis rijot ar putekļiem apbārstītas vistas. Tā ceļš uz jaunu dzīvi tiks nobruģēts ātrāk un nesāpīgāk.



SM pie Rietumu civilizācijas šūpuļa - Londonas KFC

Londonas KFC vegāniskais piedāvājums pilnā košumā

Kārie Rīgas KFC tīkotāji

AK, EK un Aso spārniņu spainis laimīgajā ceturtdienā

EK un remdētais izsalkums

Jautrās dāmas un kungi

Atpakaļ pie latvietības un preambulas

8/27/15 09:44 pm - [info]ena

Kaa tu zinaasi ka es tevi vairs nemiilu? Taa buus taa diena kad es paarstaasju gludinaat tavas dreebes

8/27/15 04:05 pm - [info]ena

Man ir slinkums izlikties un veel man ir slinkums striideeties
 

8/27/15 02:45 pm - [info]fedrs

Visai neparasti, aplūkojot vieglatlētu čempionāta medaļnieku listi, tabulas augšgalā neredzēt ne amerikāņus, ne krievus, ne arī, ņemot vērā, ka sacensības norisinās Pekinā, ķīniešu.

8/27/15 12:20 pm - [info]rasbainieks

penijai ir tāda draudzene, kura brīžos, kad penija runā blēņas tipa "visi džeki mani grib", uz viņu kritiski paskatās un saka "kāda tu esi iedomīga kuce"
mums katram vajag tādu draudzeni

8/27/15 10:23 am - [info]nrk posting in [info]darbs

Uz mēnesi meklējam čaklas vīriešu rokas - kaut ko atnest, kaut ko aiznest, sakārtot, saskrūvēt. Tādu kā saimniecības pārzini. Tēvs, onkulis, vectēvs? Pats meklē iespēju piepelnīties? norrka at gmail

8/27/15 09:53 am - [info]helvetica - cik ērti

Kārlis Ulmanis: "Jaunatne, ārpus skolas un ārpus darba pamatskolās, aroda, vidus un augstskolās, Tava palīdzība nepieciešama ražas ievākšanā. Izlieto šo izdevību darbiem parādīt un pierādīt, ka Tu, tāpat kā darbā esošā jaunatne, visā sirsnībā un patiesībā esi uzticīga atjaunotās Latvijas idejai."

 photo DSCF8825_zpss3eoteuo.jpg

8/26/15 09:19 pm - [info]paralellograms posting in [info]pajautaa

Vai kāds no jums pagājušajā svētdienā apmeklēja pasākumu "Neierastā literatūra" Kaņepes Kultūras centrā? Ja atbilde ir apstiprinoša, būtu interesanti dzirdēt jūsu viedokli par to.

8/26/15 09:17 pm - [info]confusius posting in [info]pajautaa - Zirdziņi

Vai ir Rīgā kaut kur ne briesmīgi tālu no centra kāda vietiņa, kur varētu paskatīties uz zirgiem ārtelpās, t.i., puslīdz natūrālos apstākļos, nevis krātiņā vai hiphopa trasē?

8/26/15 04:52 pm - [info]dumshputns - Attiecības ar Kandinski

Man sākās jau otrajā kursā, 16 gados.
Un nupat es tā padomāju, ka, ja man būtu pie sienām gleznas, tad vislabāk jau kandinskismi, jo jauki tā, kad vizuālais neko daudz nenozīmē, bet var nozīmēt jebko, ja es gribētu.
Ko gan citu.

8/26/15 06:25 pm - [info]ena

Jebkas vislabaak nostraadaa ja naak negaidiits

8/26/15 02:42 pm - [info]helvetica - mikrorajona gaiļi

Lepnie jūras punti labākas dzīves meklējumos ir ekonomiski atemigrējuši no piekrasties uz mikrorajoniem un mēģina iedzīvoties vietējā kultūrā, pārņemot tradicionālos gaiļa pienākumus. Jau kuro rītu es mostos līdz ar saullēktu, tā kā kaijas ap to laiku ir nostājušās žāklītī uz jumta kores un no pleciņa un plaušu tilpumiņa sveic sauli. Ņemot vērā, ka skaņa ar atbalsi izceļo cauri kaimiņrajonam Nr.2 un Nr.3, es pieļauju, ka ap šo laiku epicentra stāva iemītnieki jau vīkšķī kādu ss.lv iegādātu gaiseni.

8/26/15 12:45 pm - [info]lavendera posting in [info]pajautaa

Mēģinu sagūglēt Grundtvig aktuālo katalogu, bet tā izskatās, ka pēdējās aktivitātes tur notikušas 2013. gadā. Vai arī es neprotu atrast? Kur ir pareizā mājaslapa, kur skatīties, kādas haļavas piedāvā?

8/25/15 07:51 pm - [info]rasbainieks

tas jau bija gaidāms, ka brīdī, kad aiz gandrīz līdz galam rūpīgi nokoptā darbu vezuma ieraugi tuneļa galā spīdam gaismu, kas sola pāris nedēļas mierīgas sirdsapziņas, kaut kur kosmosā uz tevi notēmē tādu nelielu pārpilnības radziņu, ka pat atsakot katram otrajam no radziņa izbirējam, pēkšņi visa ir neaptverami daudz un ir atkal jājož apkārt pa pilsētu, veikli tēlojot veiksmīgu profesionāli, no kā jau biju atradinājusies, un iepazīstoties ar visādiem cilvēkiem (šajās dienās, piemēram, esmu iepazinusies ar jāni iesalnieku (ne to, kuru jūs padomājāt), aigaru graubu (varu apstiprināt, ka bārbala un aigars grauba tomēr nav viena un tā pati persona) un ēriku dreibantu)
veiksmīga profesionāļa tēlošanas sakarā esmu pateicīga ķermenim par atjēgšanos un dd krēmam un eļļām par atbalstu (ja kas, madaras dd krēms ir ļoti labs, rekomendēju, der gan par pasaulē labāko lūpu balzamu, gan visādi citādi, un to jums saka cilvēks, kurš visus pārējos burtus šitajā bb un cc virknē ir ignorējis kā nebūtiskus), aiz kam tajās aktīvajās tēlošanas dienās vairs tomēr neizskatījos pēc reptiliāņu overlorda, kādu jūs mani redzējāt vēl kvīkendā (bet bijāt štīmī un ne sūda neievērojāt, par ko arī esmu pateicīga), lai gan it kā ne jau glīts un nereptilisks purniņš ir tas skills, kuru es te pārdodu, bet tomēr, kā atstāt labu pirmo iespaidu un iepatikties cilvēkiem, rīga, zvaigzne, 2001, nopūta, žesc
un beidzot arī ir klāt tā diena, kad antibiotiku kurss ir galā (jāpiezīmē, ka kicīts mani šorīt vis nemodināja ar cremant paukšķi, kā varēja padomāt), un, godīgi sakot, pat mazliet vairāk par izplāšanos dārzā un piesūkšanos vīna pudelei gribas vālēt apkārt ar ričuku pa siltu vēju, jo cik tad bieži mēs dabūjam siltu vēju, vai ne, bet pieticība ir rota, vai ne, un pietiek taču, ja var izplāties dārzā ar tiem radziņa izbirējiem un daktera tereško tējiņu, vai ne, pat ja tajos reportētajos it kā 27 grādos izrādās reāli vēsi (vai mūsu dārzā ir kaut kāda aukstuma ieplaka? jau otro vakaru pie nomināli daudz grādiem salstu) un labāk iet iekšā un uzvilkt siltas zeķes, vai ne

8/26/15 12:30 pm - [info]inese_tk - augusts

4dien 2. reizi mūžā biju KKC un tāpat kā pirmajā - uz džeza konci. šoreiz bija nesalīdzināmi labāk, turklāt tas notika ārā un man patika kā iekšā jaucas ielas trokšņi;
5dien 1. reizi mūžā biju uz DDT - uz Ingas Tropas režisēto "Balto grāmatu". man ļoti patikās, nebiju gaidījusi, ka būs tik kruta. ok, uz beigām drusku sāka likties par garu, bet tā tomēr bija bērnu izrāde un bērni varēja visādi interaktēt, kamēr es sēdēju stūrī un smagi elsu (telpā bija drausmīgi karsts un bezgaiss);
6dien bijām vizināties ar laivu ap Doles salu (iesaku laivu un piknikvietu nomu Līgo Laivas) un uz Rīgas Tintes 5 gadu jubilejas ballīti. abas šīs nodarbes bija foršas. kas attiecas uz ballīti - es laikam drīz kļūšu par profesionālu dzērāju pa mājām izvadātāju. vispār not bed, jo tā ir iespēja labāk iepazīt Rīgu. galvenais, lai viņi nevem mašīnā.

ilustrācijas )

8/25/15 02:20 pm - [info]shelly - Nespēju turēt sveci zem pūra

Kaut kas neticams - man ir izdevušies gāganu kari! Un par kādu tēmu - par bērnudārznieku priekšautiem! Pat cibas skarbākajiem večiem par šo ir kompetents viedoklis.

8/25/15 01:56 pm - [info]inese_tk - augusts

vispār baigi interesanti kā darbojas veci paterni un cik tie var būt spēcīgi. nu, kad man te bija tās laulības krīzes apogeja, es protamska nenodevos jogai un meditācijai. es darīju, ko mācēju - dzēru, pīpēju un vazājos apkārt. par pīpēšanu vispār kreizī - kad es pirms nezcikgadiem pārstāju smēķēt, tas bija tāpēc, ka konstatēju, ka man tas fiziski riebjas. un riebjas joprojām, bet tagad likās, ka tas ir jādara, līdzīgi kā pacieš zāļu rūgtumu idejas par anastezēšanos vārdā. stulbākais tas, ka man tas patiešām tā arī iedarbojas. nu vai vismaz man liekas, ka iedarbojas un principā jau ar to arī pietiek. ok, man ir neliels attaisnojošs apstāklis, kāpēc es nenodevos visādām apgarotām praksēm - līdz pat šim rītam, man bija pilna māja ar augstajiem viesiem no Londondas un viņi galīgi nebija tie, ar kuriem man gribētos dalīties savos pārdzīvojumos (vai pat likt par tiem noprast). daudzi zirdzinieki stāsta, ka iet izraudāties pie saviem zirgiem, bet mans zirgs, piemēram, nevar ciest kolapsējušu mani - viņš pavisam konkrēti laižas lapās, ja tādā nestāvoklī eju pie viņa (un tas saskumdina vēl vairāk) - tā ka arī tas nebija variants, kā pārlaist krīzi veselīgākā veidā. bet, ja neskaita neizbēgamās sāpes un ciešanas, tas viss kaut kādā ziņā bija ļoti pamācoši un mazliet pat izklaidējoši. es atkal atradu, to kaut kur paklīdušo sajūtu, ka aiz manis stāv vesels mūris/armija ar labvēlīgām būtnēm, ka es esmu forša un, ka es kādam kaut ko nozīmēju. kas attiecas uz krīzi - šķiet, tā ir beigusies. atliek vienīgi sakoncentrēt enerģiju un likvidēt tās radītās sekas, kas protams nebūs nekāda medusmaize, bet vismaz ir gūta sajūta/apstiprinājums tam, ka tas ir vairāk vērts, nekā mums (varbūt) likās pirms tam.
 

8/25/15 12:56 pm - [info]fedrs

Man bieži jautā, ko es domāju vienas vai otras sabiedriski politiskās aktualitātes sakarā. Uz brīdi kļūstu ieinteresēts un atjautāju, vai esmu pēdējā instance, un notiks tā, kā teikšu.

8/25/15 12:05 pm - [info]gary_crant posting in [info]pajautaa

/nesen te bija par lampām, bet man vajadzība specifiskāka/

kur par izdevīgu cenu rīgā iegādāties romantiski bezgaumīgas griestu lampas? krāmu bodītes, second handi, šaubīgi mēbeļu veikali?

apmēram šādā stilā:

8/25/15 06:19 am - [info]helvetica - Fabrikas strādnieki nacistiskās Vācijas okupācijas režīma laikā LV.

Ceronis Duksis, Napoleons Kronis, Ottillo Boncelis.
Powered by Sviesta Ciba