jau ceturto dienu cīnos ar dranķi kaklā, kas sākotnēji bija angīna, bet izskatās -tai talkā nākusi arī kaut kāda sliktākā laringīta daļa, bet kopumā jau ir labāk.
trakākais tas,ka slimojusi neesmu ļoti sen un nezinu, ko ar sevi iesākt.
ir tik patīkami,ka daudzie pienākumi no rīta tev liek celties, tev pašam nekas daudz nav jādomā- tikai jāceļās un jāliek to do listā ķeksīši, mission completed, next level un tā tālāk.
bet izrādās,ka mana būtība tomēr ir nožēlojami slinka, ja tai nav nekādu uzdevumu tā nespēj noturēties pie mācību vielas, grāmatas vai lēnā garā darīt kādu kaut cik cienijamu nodarbi. un to ari nevar saukt par atpūtu, kas manam ķermenim "bija vajadzīga un tāpēc tas saslima", es esmu pārgurusi un jūtos briesmīgi no šīs piespiedu dirnēšanas.
tagad klausos ar sintētiskiem puteklīšiem klāto veco "Deep cuts" un atceros, kā kādreiz manās dzīslās kūsāja karsta dzīvība. tas bija pirms septiņiem gadiem.septiņiem.