kā man iet
ja man būtu skaists mētelis un zābaki, kas man patiešām patīk, man ļoti patiktu rudens.
man viņš patiktu arī tad, ja man visas tās lietas nebūtu un man nebūtu jāiet uz vietām, kur cilvēkiem tas viss ir.
bet man ir jāiet un tad es jūtos slikti.
tāpat kā dodoties pie skaistumkopējiem,es jūtos kā pilnīgs 19ais gadsimts. vidusskolas lempīgā nūģe vai kas tamlīdzīgs.

citādi,man liekas ka mums sāk iet arvien labāk. ar 1. oktobri, pārvācamies uz kuldīgas ielu.
no 220 uz 50 kvadrātmetriem. un es esmu tik laimīga par to.