20.4.11 09:36Svētdien sanāca atkal pabūt Florencē. Sākumā, kad piedāvāja, svārstījos un nevarēju izlemt, braukt vai tomēr palikt mājās vienai, jo tā tomēr ir tāda ekstra - klusums, neviens nerausta, neviens netraucē... Bet nu galu galā saņēmos, izmantoju izdevību un pilnīgi noteikti nenožēloju, jo, ja neskaita milzīgos cilvēku pūļus, kas vienmēr ir mīnuss, laiks bija ideāls, beidzot trāpīju arī īstajās vietās un redzēju to, ko pieklājas redzēt kārtīgam tūristam, un pēc piecu stundu garās pastaigas pa centru un arī veikaliem, ievēlos mašīnā smaidīga un ļoooti apmierināta. Plus - skapī divas jaunas jakas, sandales un saulesbrilles. ^.^ Ponte Vecchio.
|
stand still
keep.quiet
19.4.11 23:16“Better keep yourself clean and bright; you are the window through which you must see the world.”Šodien tāda gaiša sajūta iekšā.
|
18.4.11 23:19Tikko nopirku biļeti uz mājām. Pāris dienas ātrāk kā plānots, bet nekas, ar nākošo meiteni jau viss sarunāts... Tagad tāda jocīga sajūta, un liekas, ka atlikušās 10 nedēļas paskries nemanot. Nedaudz bēdīgi, bet nu ... Tas taču ir tas, ko visu šo laiku esmu gaidījusi - mājās braukšana, vai tad ne? |
18.4.11 15:04Mana mazā māšele reizi pa reizei iepriecina mani ar kādu vēstulīti draugos. "Kā tev iet? Kāds pie jums laiks? Un kad būsi mājās?" Un tā katru reizi, bet mans prieks šos vārdus lasīt nemazinās nekad, un vienmēr uz šiem pāris jautājumiem sanāk atbildēt ļoti gari un plaši, stipri šaubos, vai vienpadsmit gadīgajai jaunkundzei vispār ir interesanti ko tādu lasīt, bet... Visvairāk es ceru, ka viņa uztvers to, kas rakstīts starp rindiņām, par to, cik ļoti man viņas pietrūkst, un kā es šovasar centīšos labot to, ka neesmu bijusi pārāk jauka lielā māsa visus iepriekšējos gadus, un tas labākais piemērs ne tik. Nezinu, varbūt iemesls tam bija vecums un mūsu gadu starpība, vai neiztrūkstošā māsu greizsirdība, vai tas, ka laikā, kad viņa auga, manis nemaz nebija mājās...Lai nu kā, man ir prieks, ka tagad tik daudz kas ir mainījies, vismaz manā dzīvē un galvā, un esmu gatava mēģināt vēlreiz.  |
17.4.11 23:02Man nekad nav bijusi pašai sava vannas istaba, vienmēr esmu dalījusies ar vismaz vēl četriem cilvēkiem, ja ne vairāk. Tagad pāris dienas varu izbaudīt, kā tas ir, un izmantoju to cik vien iespējams, tas ir - trīs reizes dienā ejot dušā, un grozoties pie spoguļa vēl vismaz piecas reizes... Un tik patīkami apzināties, ka viss, ko tu noliec uz plauktiņa, būs tur pat arī rīt, un tieši tā pat, kā esmu to tur atstājusi, bez netīriem pirkstu nospiedumiem, bez zobu pēdām, bez svešiem matiem... Ehh, varētu pie tā pierast. |
17.4.11 10:36Pēdējās dienās nav sanācis laika kaut ko pastāstīt, bet šis tas ir mainījies.Brīvdienās beidzot esam izkustējušies no mājām, un jau kopš piektdienas pēcpusdienas esam Kortonā. Bija vajadzīga tieši viena diena, lai iemīlētu vecās villas smaržu. Pati nevaru izskaidrot kāpēc, bet pirmajā vakarā, kad man tika izrādītas visas istabas un dārzs, man te nepatika, un ar šausmām domāju par brīdi, kad būs jāiet gulēt, un jau iztēlojos, kā visu nakti metos no vienas gultas malas uz otru, nevarēdama aizmigt. Lai pēc iespējas mazāk laika būtu jāpavada iekšā, jau stundu pēc atbraukšanas pateicu, ka dodos pastaigā uz pilsētu, un gandrīz skriešus metos ārā. Protams, par ko biju aizmirsusi padomāt - ar mašīnu ceļš uz pilsētu aizņēma nepilnas piecas minūtes, taču kājām mērots... Tā nu vismaz četrdesmit minūtes elsdama, pūzdama steberēju augšā kalnā. Bet pilnīgi noteikti bija tā vērts, jo tas skats, vienkārši mm. Sākumā domāju, ka tieši vakara pastaiga bija par iemeslu super saldajam miegam, bet nē, arī nākošajā naktī gulēju vairāk kā vienkārši labi; tas ir brīnums, jo jau kopš janvāra man ir bijušas problēmas ar miegu. Pirmā nakts jaunā vietā vienmēr ir smaga, bet ne šoreiz. Un nākošajā rītā viss rādījās daudz gaišākās krāsās. Ķēru pēc lupatām un slotas, un ar prieku metos putekļos, tīrīju visu, visu. Un dārzs! Vienas nakts laikā tas no drūma un šņācoša pārvērtās par manu sapņu dārzu. Tiešām, kad biju maza, iztēlojos, ka augu un spēlējos tieši tādā vietā, ar skaistu aleju, mazu dīķīti un kokos iekārtām, baltām šūpolēm. Jā, ja bērnībā vienīgais, kas pieejams ir Ziepniekkalna pelēkās ielas un aiz30486ais parks, bez iztēles grūti izdzīvot. |
15.4.11 13:13 - body inspirationPar to, ka Candice Swanepoel man ir mīļākā no visām Victorias Secret angels, nekad neesmu šaubījusies, bet nu šis video atkal to atgādināja. Un arī dziesmas ir labas, lielākā daļa jau pievienotas listei, hahaa.Pēc tam, protams, pārskatīju arī viņas bildes un mm... Noteikti labākais augums un lielisks inspiration, uzreiz aiz Meganas, protams.  ( gribi vēl? ) |
10.4.11 19:18Ļoti sen nebija sanācis parunāties ar A., bet pēdējās divas dienas apmainījāmies ar pāris super garām vēstulēm draugiem.lv. Patīkami lasīt, ka kādam tevis pietrūkst, un ka šis kāds, tāpat kā tu, reizēm iedomājas, cik forša sajūta būs, kad pēc pāris mēnešiem atkal tiksimies.Vēl paspējām pasapņot par vasaru, par mūsu dzīvokli, parunāt par mācībām, vīriešiem, matiem un iepirkšanos... Jā, lai arī neesmu viņu satikusi vairāk kā trīs mēnešus, ir lietas, kas nemainās. Tiešām, viens no lielākajiem plusiem tam, ka uz ilgāku laiku esi aizbraucis prom, ir tas, ka beidzot patiešām saproti, kuri ir tie īstie draugi... Lai arī par to es nekad neesmu šaubījusies, man ir veselas trīs loves, visas tiešām kā māsas. Pārējie... Nu, pārējie nāk un iet, tā vismaz ir bijis līdz šim. Bet whatever, man pietiek ar viņām.  |
10.4.11 19:00Lai arī biju šodien izdomājusi ārā vispār nelīst, tomēr vēlme pēc nelielas nikotīna devas tomēr bija stiprāka par nodomiem un izdzina mani ielās, kur ar lielām šausmām atklāju, ka svētdienās neviens no Tabacchi veikaliņiem nestrādā. |
9.4.11 13:03Šodien jūtos kaut kāda jocīga, tāpēc laikam lauzīšu savu solījumu braukt līdzi uz Cortona, un tā vietā labāk līdīšu pagulēt. |
8.4.11 21:40Nu, protams, kaut kādam līdzsvaram ir jābūt, un nevaru taču visu dienu būt labs garastāvoklis tāpat vien, bez iemesla. Tāpēc tagad esmu tajā jocīgajā noskaņojumā, kuram nosaukumu vēl neesmu piemeklējusi.Listei pievienoju jaunu dziesmu, īpaši atbilstošu šim vakaram, un dodos ārā, pie sevis klusībā cerot, ka sāks līt.  |
8.4.11 16:49For a kiss to be really good, you want it to mean something. You want it to be with someone you can’t get out of your head, so that when your lips finally touch you feel it everywhere. A kiss so hot and so deep you never want to come up for air. You can’t cheat your first kiss. Trust me, you don’t want to. Cause when you find that right person for a first kiss, it’s everything. |
8.4.11 10:28 |
6.4.11 22:00Protams, protams, kā vienmēr viss notiek tieši tā, kā nav plānots, haha. Tā vietā, lai izpildītu savu I'll come home as soon as possible, mūsu mammucis pārradās mājās sešos, un pēc tam vēl visam plusā pusstundu runāja pa telefonu, kamēr es ar savu pūcīgāko izteiksmi sejā sēdēju un skatījos kā meitenes plēšas, un tad pēkšņi viss mainījās... Izgājām ar meitenēm uz balkona saulrietu pavērot, un pēkšņi slikto pašsajūtu nomainīja kaut kāds dīvains noskaņojums, tāds kā priecīgs saviļņojums, kura rezultātā brīvprātīgi pieteicos pagatavot vakariņas - carbonera, savas īpašās gaļas bumbas ar sieru, un labākos salātus, un pēc tam, lai arī šajās mājās dzīvojam pēc principa kas taisa ēst, tas nemazgā traukus, izdzinu visus ārā un pati iztīrīju arī virtuvi.Lai vakaru padarītu vēl skaistāku, dziesmu sarakstam pievienoju The Temper Trap albumu un dodos satikt savu vienīgo īsto draugu šeit. Cigareti, mm.
|
6.4.11 18:02Šodien kaut kāds pagurums, visu dienu nevaru saņemties, lai kaut ko izdarītu tā skaisti un kārtīgi, līdz galam. Varbūt vainojams mans vakardienas workout, kas tiešām bija brutāls; lai arī uzreiz pēc tam tā nelikās, tagad sāp visas, nu visas maliņas.Lai nu kā, gaidu visus mājās, lai pati varu oficiāli notīties, ielīst gultiņā un pieslēgties kādai no filmām. Jā, tā kā Secret Diary of a Call Girl esmu noskatījusies no pirmās līdz pēdējai sērijai un mani seriālu krājumi ir izsmelti, atkal esmu pievērsusies filmām. Aizvakar noskatījos Flipped, vakar - My Blueberry Nights, un šovakar varu izvēlēties starp Hereafter, Another Year un Copie Conforme.
|
4.4.11 11:23Vakar bija tāda savāda diena. Tāda klusa, mierīga, nedaudz skumīga un vientuļa, taču visā visumā laba un patīkama. Tikai pēcpusdienā saņēmos, lai izlīstu no gultas, bet pēc tam vairāk kā divas stundas pa pilsētu nostaigāju, un atradu jaunas, skaistas vietas, lai arī pirms tam biju pārliecināta, ka visu jau tur esmu redzējusi... Un parunāju ar I. Izklausījās tāda priecīgi pārsteigta par manu zvanu, un ar savu kautrīgo a Kur Tu esi? pamatīgi sasmīdināja mani.Vispār, ļoti sen nebiju runājusi latviski, bija jauki atkal dzirdēt pašai savu balsi, to īsto.
|
2.4.11 23:08Jā, tomēr priekšroku došu cepumiem un siltam pienam, un seriālam. |
Powered by Sviesta Ciba