Vakar bija tāda savāda diena. Tāda klusa, mierīga, nedaudz skumīga un vientuļa, taču visā visumā laba un patīkama. Tikai pēcpusdienā saņēmos, lai izlīstu no gultas, bet pēc tam vairāk kā divas stundas pa pilsētu nostaigāju, un atradu jaunas, skaistas vietas, lai arī pirms tam biju pārliecināta, ka visu jau tur esmu redzējusi... Un parunāju ar I. Izklausījās tāda priecīgi pārsteigta par manu zvanu, un ar savu kautrīgo  a Kur Tu esi? pamatīgi sasmīdināja mani.