2.4.11 21:45Šodien tāda samērā izdevusies diena. Ģimene pārradās mājās divas stundas agrāk kā plānots, tāpēc izmantoju iespēju pastaigāt pa pilsētu dienasgaismā, un galu galā atradu pati sevi vienā no ķīniešu veikaliņiem meklējot kaut ko, nezin ko... Tā kā vietas tur ir ļoti maz, bet cilvēku daudz, jo īpaši sestdienā, drūzmēšanās tātad arī baigākā, Uz vienu no neskaitāmajiem Scusi neapdomājoties atbildēju ar Sorry, un Mario tas bija lielisks iemesls, lai uzsāktu sarunu. Tā nu vārds pa vārdam, un galu galā esmu uzaicināta šovakar vakariņās. Viss jau, protams, skaisti un jauki, tikai neesmu ne ar vienu gājusi ārā un sarunājusies kādus divus mēnešus vismaz, un arī iepriekšējais mēģinājums beidzās ar diezgan lielu vilšanos manā kompanjonā, tāpēc tagad tāds neliels satraukums. Un vispār pagaidām ir tāda sajūta, ka mana atbilde bijusi nedaudz sasteigta un neapdomāta, kaut kā tomēr labāk gribētos palikt mājās, ieslīdēt savā jaunajā pidžamā un noskatīties Secret Diary of a Call Girl ceturto sezonu. |
stand still
keep.quiet
2.4.11 13:09Ā, jūtos tik labi, kad otram cilvēkam pretī varu dot to pašu, ko viņš man. Šoreiz, diemžēl ne labā ziņā, bet nu... It's my time to get a little bitchy. |
2.4.11 00:43Ā, ir piektdiena? Atkal?Ā, ir aprīlis? Jau? Nē nu, es jau nesūdzos, prieks, ka laiks tā skrien, tas nozīmē, ka jūlijs un mājās braukšanas laiks ātri vien pietuvojas. Nedēļas gan vēl neskaitīšu, citādi atkal paliks bēdīgi, un vispār, tas neko nemainītu, tāpēc - let it be. Sāku palikt diezgan garlaicīga arī pati sev, nekur neeju, neko nedaru, ne ar vienu nesarunājos... Reizēm attopos, ka galvā nav it nevienas domas, bet kaut kā patīkami. |
1.4.11 20:22Sliktāku sarakstes biedru par mani nevar vēlēties, ja runājam par draugiem.lv. Man patīk saņemt vēstules, pat ļoti, taču vēl vairāk man patīk uz viņām neatbildēt. Pēdējais laiks kaut ko mainīt, laikam būs jāpacenšas.
|
1.4.11 17:20But maybe that’s what makes us special, the part of us that no one but us can understand. |
1.4.11 14:00 - Spotlight.Šoreiz viens no youtube.com ieteiktajiem video tiešām ir trāpījis desmitniekā. Skaista dziesma, skaists augums un skaista seja, manuprāt. Bar Refeali.  |
31.3.11 16:03Nekad neesmu šaubījusies par to, ka laiks skrien, taču atkal jau jābrīnās - vēl viena nedēļa tūlīt būs aizskrējusi. Vēl palikušas divas dienas, tieši tik, cik vajadzīgs, lai savestu kārtībā māju. Šajās dienās esmu pamatīgi slinkojusi, tāpēc būs tiešām jāpasvīst. Šodien tiku galā ar savu istabu un virtuvi, rīt jāķeras klāt meiteņu un vecāku istabai, plus vēl gludināšana. Un vakar, kad mēģināju aizmigt, sapratu, ka šonakt tomēr gulēšu savā istabā, savā gultā. Naktīs sīkā reizēm savā nodabā sāk kaut ko bubināt vai ņīdēt, kaut gan īstenībā nemaz nav pamodusies, bet es jau lecu augšā un esmu gatava mesties uz virtuvi... Pēc tam atkal aizmigt ir pagrūti. |
30.3.11 23:24 Kaut kāds klusums manā galvā šovakar, sajutos kaut kā vientuļi, tikai vēl neesmu īsti sapratusi - labā vai sliktā ziņā.
|
30.3.11 11:43Vai, cik jauki, ka arī pēc trīs mēnešu prombūtnes mājās ir kāds, kas par mani vēl joprojām runā. Po, ka nepatiesību, bet kinda made my morning, haha. |
29.3.11 12:02Šodien mazo nevaru izturēt, tik niķīga! Nevar saprast, vai zobi nāk, vai tas dēļ iesnām, bet nu man ir grūti, gribas vienkārši atslēgties.Tikko runāju ar viņas mammu, sūdzējos, ka laiks tāds nekāds, apmācies, ik pa brīdim līst, un ārā iet bail, bet ha, kā beidzām runāt, visi mākoņi izklīda un nu spīd saule, arī vējš nav. Varētu pat mēģināt iziet ārā! |
28.3.11 20:48Biju lasījusi tikai pašu grāmatas sākumu, un tas pats man nepatika, tāpēc nācās krietni saņemties, lai skatītos New Moon, bēt par lielu pārsteigumu - man pat patika. Nezinu īsti kas, un kāpēc, taču man ir aizdoma, ka pie visa vainojams seksīgais Džeikobs. Giiigle. Nu, tagad, lai skatītos trešo daļu, man vairs nevajag nekādu pierunāšanu. |
28.3.11 11:43Vakar vakarā bija tāds mieriņš iekšā, un vēl joprojām ir. Liekas, ka manā galviņā viss ir sakārtojies daudz maz pa plauktiņiem, ir aptuveni skaidrs, ko darīšu, kad aizbraukšu mājās. Un jo vairāk par to domāju un runāju, jo pareizāk tas viss liekas. Vēl tikai trīs mēneši. |
27.3.11 10:36Laimīgā kārtā nakts bija pat ļoti ciešama. Protams, prieks celties vienos un steberēt pēc piena nav tas lielākais, tomēr biju iedomājusies, ka būs nedaudz grūtāk.No rīta mazā, protams, padomās kā vienmēr pirms septiņiem (vai pēc jaunā laika - astoņiem?), bet iecēlu viņu pie sevis gultā, kopā paskatījāmies Misteru Bīnu un tikai tad sākām rosīties pa māju. Šodienas plāns bija aizstaigāt līdz pilsētai pēc džinsu jaciņas un paskatīties kādas nagu lakas (svētdienas prieciņi, ha), bet laiks ārā izskatās tik nemīlīgs, ka domāju, varbūt pārcelt to uz citu dienu. Stulbi, tiešām negribas visu dienu mājās nosēdēt atkal... Nezinu. |
26.3.11 14:02Nu tā. Diena, kad esam mājās atstātas divas vien, ir pienākusi. Pagaidām ir tieši tā, kā biju iedomājusies - pat ļoti forši. Kamēr mazā gulēja, paspēju dušā ieiet un sēdēt tur ilgi, ilgi, pēc tam halātiņā pa mājām, uz balkona papīpēju, un pats galvenais - nekādas steigas, nekādas drūzmēšanās un otras meitenes kaprīžu. Jācer, ka arī vakarā un naktī būs tik pat mierīgi un viegli, bet pašlaik liekas, ka tiešām nekādām problēmām nevajadzētu būt. |
25.3.11 15:15 - 6:30Šorīt, kad dzirdēju, ka abas meitenes jau pamodušās un vāvuļo, nemaz nedomājot un neskatoties pulkstenī, lecu no gultas ārā un skrēju lejā. Tikai ieejot virtuvē sapratu, ka ir pusseptiņi, un teorētiski varētu gulēt gultā vēl pusstundu, neliekoties ne zinis par citiem. Bet toties jauki bija dzirdēt vārdus - Thankyou, you are an angel. Tagad tik ceru, ka manu rīta labo darbiņu atcerēsies, un darbu varēšu beigt ātrāk, jo tik daudz ko gribas izdarīt - aiziet paskriet, parunāt ar kādu, šo to palasīt, beidzot noskatīties pirmās sērijas 'Secret Diary of A Call Gir', un galu galā atrast kādu brītiņu, lai nedarītu neko. |
25.3.11 10:06 - ripElizabeth Rosemond Taylor (February 27, 1932 – March 23, 2011) |
24.3.11 23:24 - (Mm, pasties, viņa atkal smejās)Sēžu, klausos, lasu, atbildu, smaidu un man viss vienalga, tādā labā nozīmē. |
24.3.11 23:08Tā kā visu nākošo nedēļu mājās būšu tikai es ar vismazāko, gādīgā māmiņa ir pārspējusi pati sevi, un sapirkusi visu iespējamo, sākot no 20 cepumu pakām, tējām, saldējuma, beidzot ar 10 kilogramiem kartupeļu, kaudzi kabačiem, un protams, kā tad bez spinātu čupas. Eh, man liekas, ka šajos trīs mēnešos viņa ir iepazinusi mani pārāk labi. :dDiena kā vienmēr nedaudz garlaicīga, bet nesūdzos, jo tagad tāda patīkama sajūta, viss, kas bijis darāms - padarīts, vēl paspēju saulītē pasēdēt un iepirkt jaunu somu. Plus vēl šodien desertā bija zemenes ar citronu un cukuru, rr. |
Powered by Sviesta Ciba