Esmu beidzot atceļojusi uz vecāku mājām. Izvēlējos īsto nedēļas nogali, kad vakara brauciens gar jūru beidzās nežēlīgi slapji - abas ar mammu bijām izmirkušas līdz kaulam, un arī pārsmējušās. Svētdienas rīts šajās mājās vienmēr ir vēlais rīts, bet, tā kā šodien ir pēdējā diena šeit, esmu jau augšā kopš pus deviņiem, un neuzkrītoši mēģinu pamodināt arī pārējos. Aiz loga diezgan manāmi pūš vējš, tāpēc tā vien šķiet, ka prātīgāk būs nevis šodien staigāt ar kājām, bet pajautāt tētukam, lai aizved mūs uz maniem mīļākajiem second hand veikaliem.
Negaidīti ir tas, ka šoreiz šeit tiešām jūtos atpūtusies. Pilnīgi žēl būs šovakar braukt atpakaļ uz Rīgu...