Esmu pilnīgi un galīgi aizgājusi ciet ar 101 Reikjavīku. Tā grāmata mani riktīgi pavelk. Brīžiem nespēju vien nobrinīties, kur tam čalim iekšā kaut ko tādu sarakstīt!
Ceru, ka pa nakti sāks gāzt un nenormāli pūst, un zibeņot ar. Nah ar tiem visiem ATB, lai pamirkst un pasalst. Bet, redz, tur jau forši cilvēki būs. Bļā, un es vēl meklēju attaisnojumus, lai nedusmotos. Un tā lūk sākas viss no gala.. Bļa..
Paņemšu ka savu grāmatiņu azotē, palīdīšu zem sedziņas un SILTUMĀ, bļe, ar tējas krūzi pie gultas, bez foršiem cilvēkiem palasīšu un gaidīšu zibeņus un salu šonakt. Bļe..
Un nevajag man te stāstīt, ka man skauž kaut kas te!!
Bļad, es nesaprotu, nu vienkārši nesaprotu.