12 February 2018 @ 10:11 am
an alternative to silence  
šo varētu izlasīt visi, kuriem kādā brīdī ir gadījies saskarties ar domu, ka varbūt jāpamēģina terapija, bet bail vai arī nav īsti priekšstata, kas tas ir un cik lielā mērā var palīdzet tikt galā ar grūtībām.

Therapy seeks to facilitate the intimate rediscovery of apparently distant emotions so that we can rethink them with our adult faculties and liberate ourselves from their frequently mysterious and painful hold on us. (..) Psychotherapy understands that we like to keep away from ourselves because so much of what we could discover threatens to be painful. (..) Therapy demands that we not try to be too clever and accept the need to feel lost and confused.

We often torment ourselves because we have in our minds a very demanding – and in fact impossible – vision of what we’re supposed to be like across a range of areas of our lives. This vision doesn’t emerge from a careful study of what actual people are like. Instead it’s a fantasy, a punitive perfectionism, drawn from the cultural ether. With the phrase ‘good enough’, Winnicott wanted to move us away from idealisation. Ideals may sound nice, but they bring a terrible problem in their wake: they can make us despair of the merely quite good things we already do and have. By dialing down our expectations, the idea of ‘good enough’ resensitises us to the lesser – but very real – virtues we already possess, but which our unreal hopes have made us overlook. A ‘good enough’ life is not a bad life. It’s the best existence that actual humans are ever likely to lead.

(..)Therapy cannot make us happy every day. But its benefits are tangible nevertheless. After a course of therapy, we’ll stand to feel substantially freer. We’ll realise that what we had believed to be our inherent personality was really just a position we had crouched into to deal with the prevailing atmosphere. And having taken a measure of the true present situation, we may accept that there could – after all – be other, sufficiently safe ways for us to be.
 
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 10:46 am
Guardian bija stāsts, kā Francijā autistus apceļ. Bet ne jau tāpēc, ka valsts uzstādījums ir būt nežēlīgai pret autistiem kādu ideoloģisku apsvērumu dēļ. Iemesls ir tāds, ka tur psihoanalīzes terapeitiem ir liela ietekme, un viņi ideoloģijas vārdā ir gatavi spīdzināt autistus, nevis atzīt, ka šie terapeiti par autismu nekā nesaprot.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 12th, 2018 - 11:00 am
nav pamata uzskatīt, ka šis anekdotiskais piemērs būtu reprezentatīvs psihoterapijas nozarei kopumā, jo sevišķi ņemot vērā, ka runa ir par psihoanalīzi, kas ir tikai viens psihoterapijas virziens.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 11:03 am
Tas nav anekdotisks piemērs, tā ir sistēmiska problēma, kā aprakstīts šajā citātā:

“Underlying this is a cultural problem in France,” Janois says. “France is the last bastion of psychoanalysis. In neighbouring countries, methods in education and behavioural therapies are the norm and psychoanalysis was abandoned a long time ago. In France, psychoanalysis continues to be applied to autistic children and taught in universities.”
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 12th, 2018 - 11:07 am
pasaules mērogā ir gan anekdotisks piemērs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 11:11 am
Ar ko gan franču psihoanalītiķi atšķiras no pārējiem, ja neskaita, ka citiem varētu nebūt tik liela ietekme?
(Reply) (Parent) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 12th, 2018 - 11:08 am
nu, labi, to varētu saukt par case study. bet, neatkarīgi no tā, kādus jēdzienus izvēlamies, kā jau teicu - tas, kas attiecas specifiski uz psihoanalīzi un vienu valsti, nav vispārināms uz psihoterapiju kopumā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 11:14 am
Pamatā tavs raksts jau arī mērķē uz psihoanalīzi – Freids utt.

KBT un citas, kurām ir vismaz kaut kāda pierādījumu bāze, tur nav pieminētas.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 12th, 2018 - 11:20 am
nu, Freidu nepieminēt, runājot par psih* jomām ir teju neiespējami, jo viņa sākotnējā teorija ir bijusi kā izejas punkts praktiski visai psihoterapijas nozarei un ne tikai - kas nekādi nenozīmē, ka tiek visur nekritiski reproducēta.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 11:26 am
Ak, visur ne, kas skan apmēram, ka vairumā gadījumā gan.

Ja reiz Freidu piemin, tad loģiski būtu arī uzreiz pieminēt, ka viņa idejas ir izrādījušās galīgi garām. Bet tas gandrīz nekad netiek teikts, tāpēc ir ļoti lielas šaubas par psihoterapijas validitāti kā tādu.
(Reply) (Parent) (Link)
A: William[info]klusums on February 12th, 2018 - 11:59 am
Psihoanalīze =/= visa psihoterapija. Tikai viens no veidiem. Tad, ko tieši tu piesējies? (Jo man palika amizanti, kāpēc OP būtu jāaizstāv kaut kāds viedoklis par psihoanalīzi, kaut viņa par to vispār nerunā.)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 02:24 pm
Kamēr psihoterapija nebūs pietiekami pašreflektīva un neieliks psihoanalīzi vēstures mēslainē, tikmēr no tās diez ko liela labuma nebūs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
A[info]klusums on February 12th, 2018 - 03:08 pm
Oh, you got triggered? Poor you.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on February 12th, 2018 - 03:12 pm
Izklausās pēc psihoanalīzes :D
(Reply) (Parent) (Link)
banderlogs[info]banderlogs on February 12th, 2018 - 11:38 pm
Oo, tā vispār ir brīnišķīga lapa, var palasīties arī par pamatlietām, kas terapijā mēdz parādīties, un uzzināju, ka mani tarakāni nemaz tik unikāli nav :)
(Reply) (Link)