es ļoti ceru, ka esmu vnk saindējusies ar maksimas vegāniskajiem plāceņiem (vai humusu, kas visu dienu nodzīvojis uz galda), nevis tomēr saķērusi vēdera vīrusu
Klau, bet kāda starpība? Mana ierobežotā pieredze ar vēdera vīrusiem mudina domāt, ka vienu dienu ļoti gribas mirt, bet pēc tam atkopšanās ir ātra un patīkama.
manās grāmatās vēdervīruss nozīmē apdraudēt arī apkārtējos, kamēr saindēšanās attiecas tikai uz mani, kaut kā tā. un tas tad nozīmē, ka labāk būt saindējušamies, jo tad 1)var neraizēties par mīļoto 2)var mierīgu prātu, sākot justies labāk, iet uz darbu, nedomājot, vai nejauši kādu neaplipināšu
man kolēģim bija jau pirms kāda laika, tie vīrusi klejo diezgan centīgi, jā. es vienkārši īsti negribu iet pie ārsta un ņemt slimības lapu, jo tas ir, manuprāt, lieks čakars, ja nav vajadzīga nekāda reāla palīdzība (zāles utml). tāpēc man vajadzētu būt vienkārši veselai ne vēlāk kā parīt :D
Parīt ir visas iespējas, jo šitais vīruss parasti ir īss. Lai gan man nopietni viņš ir bijis vienu reizi, un es atceros, ka pēcāk kādu laiku bija baigais nespēks, tā kā varbūt ir prātīgi tomēr palikt mājās vēl kādas dienas, ņemot vērā arī aplipināšanas faktoru.
Slimības lapu tagad, kad viss ir elektronizēts, nedod pa telefonu? Vai nevar ārstu izsaukt uz mājām (vai arī tas ir neadekvāti dārgi/čakarīgi)?
nez, man liekas, pa telefonu jebkurā gadījumā nedod. bet man jau besī vnk pats fakts - tad viņa jāatver, tad jāaizver, blablā, meh. uz mājām saukt, manuprāt, ir domāts tikai tad, ja esi tik sliktā stāvoklī, ka nespēj pie tā ārsta aizvilkties (ko es varētu, vnk liekas lieka laika tērēšana).
katrā ziņā, ja man nebūs sliktāk, es domāju, ka vnk nedēļas beigās būšu darbā un, ja arī būs kaut kāds vēl vājums, gan jau pa ned.nogali atkopšos