es ļoti ceru, ka esmu vnk saindējusies ar maksimas vegāniskajiem plāceņiem (vai humusu, kas visu dienu nodzīvojis uz galda), nevis tomēr saķērusi vēdera vīrusu
Klau, bet kāda starpība? Mana ierobežotā pieredze ar vēdera vīrusiem mudina domāt, ka vienu dienu ļoti gribas mirt, bet pēc tam atkopšanās ir ātra un patīkama.
manās grāmatās vēdervīruss nozīmē apdraudēt arī apkārtējos, kamēr saindēšanās attiecas tikai uz mani, kaut kā tā. un tas tad nozīmē, ka labāk būt saindējušamies, jo tad 1)var neraizēties par mīļoto 2)var mierīgu prātu, sākot justies labāk, iet uz darbu, nedomājot, vai nejauši kādu neaplipināšu