ak dievs, cik es esmu dusmīga!!! viena no manām ansambļa biedrenēm nesen nonāca kaut kādā piramīdas shēmā. nav joks, tas patiešām notiek, nezinu, protams, ne kā to iestādi sauc, ne ko, jo viņi jau nesaka, kamēr smadzenes nav izskalotas un tā, bet zinu, ka "tirgo" ceļojumus. nu, lūk, un viņa ne tikai ir ievilkusi tajā vēl vienu no mūsu biedriem (jauku čali tikko pēc vidusskolas beigšanas (!)), bet tagad tā stulbā shēma viņu ir tik nenormāli pārņēmusi, ka viņa grasās pamest savu pamatdarbu Latvijas Gāzē (kas ir drošs un normāli apmaksāts), lai pilnā mērā nodotos šim vājprāta murgam. un, protams, iet arī prom no ansambļa, jo šis darbs ir prioritāte. man gribas iet tiem shēmotājiem izsist zobus un izskrāpēt acis, jo viņa ir tik jauka, mīlīga, naiva meitene, un man jau tagad sirds sāp par to, cik sāpīgi viņai būs ar šo aplauzties. un man riebjas, riebjas, riebjas, kad ar cilvēkiem manipulē un viņus izmanto. un es esmu dusmīga par izglītības sistēmu, kas neiedod jauniešiem pietiekamas kritiskās domāšanas prasmes, lai saprastu, kas ir šīs shēmas un kā tās vienmēr iegāž. pizģec. kur lai tagad liek to savu niknumu.
vienīgā cerība vēl - ka viņa attapsies un paspēs laikā izstāties, pirms tā shēma sabrūk.
vienīgā cerība vēl - ka viņa attapsies un paspēs laikā izstāties, pirms tā shēma sabrūk.
piešņauktā salvete | nošķaudīties