izstāstīšu, kāda tā pasaule maza.

šodien uz ansambļa mēģinājumu pirms īstā mēģinājuma (atsevišķs stāsts) braucu ar taksi, jo tiešais transports piedāvāja tikai būt stundu par ātru vai pusstundu par vēlu, un man bija jāaizved arī izceptie vegāniskie našķi lielā kastē. taksometra šoferis bija ļoti runātīgs, nokomentēja, ka garšīgi smaržojot, prasīja, vai es cepu bulciņas, nedaudz parunājām par to, ka mūsdienās jauni ļaudis arvien biežāk māk gatavot, jo bieži vien to pieprasa, piemēram, pārtikas izvēles (e.g., ja esi vegāns, tad lielākoties nevari nopirkt visādas bulciņas, kūkas un pīrādziņus, tad jācep pašam, ja gribas), tad viņš teica, ka man vajagot pieteikties ēst gatavošanas šovos, kad teicu, ka mani tas neinteresē, viņš teica, ka es aplaupot pasauli tā nedaloties ar savām prasmēm, es teicu, ka daru to citos veidos. tad nu viņš prasīja, ko es vispār dzīvē daru, nonācām līdz skolai kā vienai no lietām, kad tikām līdz angļu valodas tēmai, viņš ieminējās par skotiem un to nesaprotamo akcentu, es teicu, nav tik traki, kad mācījos Skotijā, viss bija norm, tad viņš prasa - kurā pilsētā, viņam meita mācījusies Dundee, es saku, o, tas ļoti tuvu, un tur laba universitāte mākslām, zinu meiteni, kas tur mācījās animāciju, viņš saka, jā, mana meita arī tur mācījās datorgrafiku un animāciju, un vispār tas tik forši, jo iepriekš man ar viņu bija konflikts, kāpēc izvēlējās mācīties kaut kādu nejēdzību kultūras akadēmijā, un man pēkšņi tāds - WAIT A MINUTE - ieslēdzas, es saku - klau, kā sauc jūsu meitu?

izrādījās, aizdomas pamatotas. mani uz ansambļa mēģinājumu šoferēja bijušās cita ansambļa biedrenes nyamo tētis!!!

labs, ne?