Jā, es arī tieši pamanīju, ka medijos galvenais fokuss ir uz to, ka viņam bija mentālas problēmas. Un ļoti reti piemin to, ka tie argumenti, ar kuriem viņš pamatoja savu rīcību, sabiedrībā ir ļoti izplatīti, un ka tieši šajās idejās ir problēma. Ideja, ka sievietes vīriešiem ir parādā seksu, tas ka vīrieši domā, ka viņi drīkst uzmākties uz ielas sievietēm, un sagaida, ka viņas uz to reaģēs pozitīvi un ka viņām ir pienākums veltīt savu laiku un uzmanību katram pretīmnācējam kam sagribējās parunāties vai pakomentēt viņu dibenus. Tas, ja sievietes vīriešiem atsaka, un vīrieši to nerespektē un nepieņem, ka viņām ir tiesības lemt par savu ķermeni un to, ko viņas vēlas vai nevēlas darīt, bet gan uzskata to par zaļo gaismu vemt pār viņām rupjības vai fiziski atriebties. Tas, ka sievietes tiek vainotas par to, ka kārtējais lohs nevarēja novaldīt savus instinktus. Nav jābūt mentālām problēmām, lai šādas male entitlement idejas novestu pie vardarbības, un tas notiek visur katru dienu.

this, this, tūkstošreiz this.

man liekas, ka sakot, ka šitam čalim bija mentālās problēmas jau visi tie negatīvie gadījumi un argumenti tiek apzīmīgoti ar to pašu kategoriju. proti, tāda domāšana ir traku ļaužu domāšana, un arī urāls, kurš gatavs sist, ja meitene iedomājas atteikt viņa smirdīgai elpai, nav diez ko vairs uzskatāms par prātīgu.

kaut gan hz, moš es kkā labprātīgi pieņemu, ka tāda atspoguļošana nav mēģinājums apslēpt vecās skolas sieviešu lomas trakā domāšanā, bet īstenībā tas konkrēti tāds ir.

diemžēl tik vienkārši viss gluži nav. pirmkārt, problēma ir tajā, ka garīga slimība nozīmē individuālu cēloni rīcībai, pie kā vainīgs tikai pats slimais, sabiedrība nav atbildīga, un, patiesībā, arī viņš pats taču līdz galam nav atbildīgs, jo ir slims. kādu rīcību nosaukšana par "trakām" tās lielā mērā trivializē un interpretē kā neprognozējamas un nenovēršamas. otrkārt, ja tiešām būtu tā, kā Tu saki, ka "tāda domāšana ir traku ļaužu domāšana" (pieņemot, ka Tu ar to domā, ka tā tātad tiek vērtēta kā abnormāla un novēršama), tad brīdī, kad internetā parādījās pirmie viņa savārstījumi, tam tiktu pievērsta nopietnāka uzmanība.

un, patiesībā, neatkarīgi no tā, vai viņš tiešām bija vai nebija garīgi slims, tā slimība nevarētu tikt uzskatīta par vienīgo cēloni vardarbīgajai rīcībai. slimību var vainot pie tā, KĀ tika izpausta viņa neapmierinātība ar esošo situāciju, bet motivācija, cēlonis, kā jau videō, manuprāt, ļoti labi paskaidro, bija sabiedrībā gluži labi akceptētais uzskats, ka pasaule vīriešiem ir parādā sievieti, ko drāzt. vai vesels cilvēks izvēlētos iet un nošaut bariņu meiteņu, lai risinātu "netaisnību", ja nav dabūjis? nē. bet ir neskaitāmi daudz veselu cilvēku, kuri to REDZ kā netaisnību, tieši tāpat kā šis puisis, tādējādi leģitimizējot viņa sajūtu, ka tā ir problēma, un ļaujot to "risināt" vairāk vai mazāk neadekvātos veidos. un atšķirībā no garīgām slimībām, šis priekšstats ir kaut kas, ko viennozīmīgi ir iespējams novērst.