diemžēl tik vienkārši viss gluži nav. pirmkārt, problēma ir tajā, ka garīga slimība nozīmē individuālu cēloni rīcībai, pie kā vainīgs tikai pats slimais, sabiedrība nav atbildīga, un, patiesībā, arī viņš pats taču līdz galam nav atbildīgs, jo ir slims. kādu rīcību nosaukšana par "trakām" tās lielā mērā trivializē un interpretē kā neprognozējamas un nenovēršamas. otrkārt, ja tiešām būtu tā, kā Tu saki, ka "tāda domāšana ir traku ļaužu domāšana" (pieņemot, ka Tu ar to domā, ka tā tātad tiek vērtēta kā abnormāla un novēršama), tad brīdī, kad internetā parādījās pirmie viņa savārstījumi, tam tiktu pievērsta nopietnāka uzmanība.

un, patiesībā, neatkarīgi no tā, vai viņš tiešām bija vai nebija garīgi slims, tā slimība nevarētu tikt uzskatīta par vienīgo cēloni vardarbīgajai rīcībai. slimību var vainot pie tā, KĀ tika izpausta viņa neapmierinātība ar esošo situāciju, bet motivācija, cēlonis, kā jau videō, manuprāt, ļoti labi paskaidro, bija sabiedrībā gluži labi akceptētais uzskats, ka pasaule vīriešiem ir parādā sievieti, ko drāzt. vai vesels cilvēks izvēlētos iet un nošaut bariņu meiteņu, lai risinātu "netaisnību", ja nav dabūjis? nē. bet ir neskaitāmi daudz veselu cilvēku, kuri to REDZ kā netaisnību, tieši tāpat kā šis puisis, tādējādi leģitimizējot viņa sajūtu, ka tā ir problēma, un ļaujot to "risināt" vairāk vai mazāk neadekvātos veidos. un atšķirībā no garīgām slimībām, šis priekšstats ir kaut kas, ko viennozīmīgi ir iespējams novērst.