paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?
 
cukursēne
saccharomyces
08 April 2014 @ 05:57 pm
time after time  
.. bērnu kolektīvam obligāti vajag augt un kļūt bagātākam, vajag redzēt priekšā labāku rītdienu un tiekties pēc tās, priecīgi sakopojot visus spēkus un līksmā neatlaidībā lolojot sapni par to. Var būt, ka tieši te meklējama pedagoģijas dialektikas īstenā būtība. (..) Cilvēks nevar pasaulē dzīvot, ja viņam nākotnē nav nekā iepriecinoša. Cilvēka dzīves īstenais stimuls ir rītdienas prieks. Audzināšanas tehnikā šis rītdienas prieks ir viens no svarīgākajiem darba objektiem. Vispirms jānoorganizē pats prieks, jārada tas un jāpadara par realitāti. Otrkārt, kategoriski jāpārvērš prieka vienkāršākie veidi sarežģītākos un cilvēciski nozīmīgākos. Te ir interesants ceļš: no primitīva prieciņa par nieka saldumiem līdz visdziļākajai pienākuma apziņai. (..) Cilvēku audzināt nozīmē parādīt viņam perspektīvos ceļus, kuros rodams viņa rītdienas prieks.

//Antons Makarenko, 1962, Pedagoģiskā poēma
Tags:
 
piešņauktā salvete | nošķaudīties
 
( Post a new comment )
pelnufeja[info]pelnufeja on April 8th, 2014 - 07:59 pm
„Vispirms jānoorganizē pats prieks, jārada tas un jāpadara par realitāti.”- šitam es pilnīgi piekrītu.

Bet vispār kas tas tāds ir? Tiešām sakarīga grāmata? (man venk. ir aizspriedumi pret visu „šajā“ stilistikā sacerēto.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on April 9th, 2014 - 01:40 am
es nezinu īsti, ko Tu domā ar "šajā" stilistikā, nav gluži tā, ka tā būtu grāmata, kurā viss teksts būtu šādā didaktiskā dariet-tā-un-šitā formātā, būtībā tā ir domāta (haha) literatūra, ar stāstu par to, kā tiek nodibināta, attīstās un pastāv nepilgadīgo noziedznieku pāraudzināšanas kolonija, beeeeet nu... es nezinu, vai es to sauktu par diži sakarīgu grāmatu, lasīju tāpēc, ka ilze man to sajūsmīgi ieteica, varu saprast, kāpēc tā būtu varējusi patikt, bet manai gaumei drusku par primitīvu autora literārais stils, daudz par daudz padomijas, viskautkas arī no tās pedagoģiskās puses, uz ko tā īsti nepavilkos, lai gan ir tur arī tiešām jēdzīgas idejas (positive peer pressure, kopīgas darbošanās/strādāšanas jēga, jauniešu saliedēšana grupās kā audzinošs elements utml) un tā jau interesanti arī vietām par tiem notikumiem. bet kopumā man diezgan grūti gāja, jo sevišķi pirmā daļa likās samērā garlaicīga, un es to visdrīzāk neieteiktu kā kaut ko baigi foršu lasāmu.
(Reply) (Parent) (Link)
citaantonija[info]citaantonija on April 9th, 2014 - 12:05 am
Ilūziju radīšana, lai rastos motivācija.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on April 9th, 2014 - 01:31 am
kāpēc uzreiz tā?
prieks nav ilūzija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
citaantonija[info]citaantonija on April 9th, 2014 - 02:12 am
Nē, pats prieks, nav ilūzija. Bet manā interpretācijā sākotnēji rādījās bilde, ka prieks kaut kā mākslīgi tiek radīts uz ilūziju pamata, lai gan uzmanīgāk pārlasot tekstu, nekā tāda jau nav, prieka organizēšana jau nenozīmē ilūziju radīšanu. Droši vien esmu pārpratusi autoru, jo šis vārdu salikums man pašai asociējas ar kaut ko negatīvu. Un galu galā, lai kaut ko radītu, taču sākumā nepieciešams kaut ko iztēloties.
(Reply) (Parent) (Link)