es nezinu īsti, ko Tu domā ar "šajā" stilistikā, nav gluži tā, ka tā būtu grāmata, kurā viss teksts būtu šādā didaktiskā dariet-tā-un-šitā formātā, būtībā tā ir domāta (haha) literatūra, ar stāstu par to, kā tiek nodibināta, attīstās un pastāv nepilgadīgo noziedznieku pāraudzināšanas kolonija, beeeeet nu... es nezinu, vai es to sauktu par diži sakarīgu grāmatu, lasīju tāpēc, ka ilze man to sajūsmīgi ieteica, varu saprast, kāpēc tā būtu varējusi patikt, bet manai gaumei drusku par primitīvu autora literārais stils, daudz par daudz padomijas, viskautkas arī no tās pedagoģiskās puses, uz ko tā īsti nepavilkos, lai gan ir tur arī tiešām jēdzīgas idejas (positive peer pressure, kopīgas darbošanās/strādāšanas jēga, jauniešu saliedēšana grupās kā audzinošs elements utml) un tā jau interesanti arī vietām par tiem notikumiem. bet kopumā man diezgan grūti gāja, jo sevišķi pirmā daļa likās samērā garlaicīga, un es to visdrīzāk neieteiktu kā kaut ko baigi foršu lasāmu.