Ko es izdarīju - es piedzēros un tad dejojot nomaucos uz laikam krēsla vai galda un pārsitu galvu. Tad raudāju un sēdēju ātrajā palīdzībā jo sabijos no savām asinīm matos. Pirms tam tajā pašā dzērumā rijīgi ēdu picas garoziņas un pārpalikumus, ko kāds bija atstājis bārā uz galda.

Nožēloju...
Visvairāk to, ka pati sava idiotisma dēļ papisu nākamās dienas kurās varēju darīt foršas lietas. (Nesaku ka tuss nebija forša lieta bet man liekas tizli tērēt dienas tā ka par tām jāmaksā ar citām dienām) un ka nemāku pateikt nē glāzītēm kas nāk manā virzienā kaut arī jau sen sev esmu pateikusi ka šovakar būtu gana

Vēl es nožēloju ka tagad nožēloju.
Tāpēc laikam neko īsti nenožēloju.

Bet pierakstīt to kāda losene es spēju būt gan es gribu!

Paldies dievam ka tas beidzās normāli


Pagaidām vienīgās galvas traumas pazīmes ir ka esmu lēna un nemāku uzrakstīt vārdu Jānis (Jāns)