Un nevaru saprast vai tā nevēlēšanās traukties visur kur var ir labs brieduma un progresa rādītājs vai arī tieši otrādi. Ka agrākā vēlme visur triekties un mesties bija tas kas atšķīra no slinkajiem un bija labs dzinējspēks visam kas noticis. Un tagad tam atmest ar roku būtu kā pašai sprungulīti sev ritenī bāzt.

it kā jau tikai tāpēc ka pārmaiņa - nenozīmē ka laba bet varbūt tomēr laba