Parunāties busā
Ā. Un pēc tam, kāpjot iekšā pēdējā autobusā centra virzienā, cauri tukšajam busam redzēju, kā blakus, uz ielas, mašīna notriec velosipēdistu. Dzirdēju bremžu troksni, dzirdēju, kā aiz manis aizcērtas busa durvis. Velosipēdists drusku palidoja, un, galvu turot rokās, aizkliboja uz ceļmalu, kur arī atkrita, cilvēki, kas mani pavadīja uz busu (tur pietura atrodas tieši blakus mežam, kurā pirms 2 gadiem nogalināja un apraka jaunu meiteni.. uz busu mani parasti pavada..) pieskrēja pie velosipēdista, un redzēju, ka zvana ātrajiem. Superneko nesapratu, bet, kā jau liberaste, pieņēmu, ka veči no auto vainīgi, viņi tur skaļi lamājās, iesvieda ričuku ceļmalā, turpināja lamāties. Autobusa šoferis, pa logu izkāries, murmināja pretīgā balsī: "Es visu redzēju, jūs pierakstiet manu numuru, sniegšu liecību, visu redzēju, bet tagad man jāturpina darbs, ieslēdziet avareikas, es redzēju, pierakstiet manu numuru." Busa vadītājas izklausījās tikpat ienaidnieks manai versijai par velosipēdista nevainīgumu, kā automašīnas vadītāji. Un turpināja savu pēdējā autobusa ceļu centra virzienā. Biju vienīgā tajā busā. Pusceļā vadītājs savā sēcošajā balsī man vaicāja: "Meitenīt, kurā pieturā jūs iekāpāt?"
"Tajā, kur notrieca to velosipēdistu."
"Jā, bet kurā? Niedru vai Ozolu ielā?"
"Niedru.."
Tad mēs parunājām par avāriju, izrādās, ka velosipēdists esot braucis pa ceļa vidu, tieši pretī mašīnai, kura bija paspējusi nobremzēt, velosipēdists manāmi sadzēries, pats ietriecies stāvošajā bembī. Parunājām par alkoholu, par piedzīvoto avāriju. Klusums. Un tad pēkšņi atkal sēcošā balss:
"Drīz uz skolu, ne? haha"
"... am, jā. Patiešām."
Un mēs turpinājām runāties, skatoties viens uz otru viņa skatu spogulī, pāri divām rindām krēslu. Par skolu, par viņa mazbērniem, par lielajiem ceļu remontiem Rīgā šovasar, un kā citus gadus nav bijis tik traki, patiešām, un, ka tad, kad pabeigs, tomēr būs riktīgi smuki. Bet, nu galvenais, jau lai kvalitatīvi sataisa, nu ja, nu ja.

Un man liekas, ka mums visiem tovakar sanāca. Runāties.
plds, pilnmēness, vai pirkstiņ vai kas tur

Pēc tam sazvanīju zirgu Madaru, un viņa teica, ka velosipēdists pats esot teicis, ka pats vainīgs un tiešām esot bijis baigajā lopā sadzēries.