Parunāties ballītē
Vakar biju vārda dienas ballītē pie draudzenes, kuru pazīstu jau no pamatskolas laikiem, bet ar kuru neiepazinos pamatskolā (tādu man toč nav daudz). Zirgu draudzene. Tā es viņu vēl aizvien apzīmēju. Smieklīgi interesanti skatīties, kā viņa mainās, un varbūt viņa tā skatās uz mani. Jo pārējie draudziņi tādi vairāk piesaistīti manai līnijai un ar neko daudz nepārsteidz (šobrīd gan jau meloju, tas nav tiesa, domas virzās tikai šaurumā pa zirgdraudzenes tēmu, pārējo esmu aizmirsusi). Varbūt tas tikai tāpēc, ka zirgu Madaru satieku reti. Uz dzimenēm, vārdenēm un retām reizēm, kad kopā ejam pie zirgiem, un pa lielam zirgu lietas sākumā bija vienīgais mūs vienojošais elements, un, tā kā man jāšanas sports neko daudz patiesībā nenozīmē, (lai vai kā arī neliktos visiem tiem, kuriem patīk priecāties par manu "horse gurl" pagātni) nesaprotu, kāda velna dzītas mēs tomēr vēl draudzējamies. Bet priecājos. Tāda sajūta, ka Pirksts No Augšas (vai apakšas) ir.

Lai tur vai kā, kas man vakardienas ballītē likās superincanti bija kaut kas ne Pirksta formā, bet laikam, ka pilnmēness. Jo izdzēru es tikai 1/3 aliņš un man tā padevās runāties. Pirmais, kas uz to iedvesmoja, bija tas, ka vienīgie, ko tur pazinu, bija divas zirgdraudzenes māsīcas. Vienai laikam 23, otrai 13. Pie čipšu bļodas kopā ar mani sēdēja tā, kurai 13. Tad nu sāku bazarēt. Un sanāca. Reāli, norunājām kādu pusstundu un sajutos, kā saruntēmu izdomāšanas monstrs, conversation goddess, ja atļausiet angliski. Tad nu tā, šīs sarunas iedvesmota, tā arī devos pie visiem pārējiem. Pārliecināta - nu, ja jau varu mierīgi nomuldēt ar 13 gadnieci, tad ar kuru gan nevarēšu. Un kaut kā tā arī apmēram sanāca. Plds, pilnmēness.