pa nakti rukājot mājas darbu, par kuru nezināju, vai paspēšu pabeigt līdz 10:00 rītā, ievēroju, ka žokli esmu sasprindzinājusi tā, ka vaigi sakosti un asiņo. pēc tam pamanīju, ka žokli sasprindzinu ārkārtīgi bieži. arī mēli. dīvaini, ka līdz šim tas likās normāli
izrādās, ka K fizioterapeite arī viņam to nesen teikusi. viņš sasprindzina žokli, kad cenšas nedusmoties uz lohiem. jo ir pēc dabas mierīgs it kā

interesanti. tagad pamanu žokļa saspringumu pirms vispār pamanu iemeslu kāpēc tas saspringa - no kaķa vēmekļa tīrīšanas un no salvetes izsūkušās aukstas gļotas sajušanas pirkstos līdz sarunai ar cilvēku, kas man liekas biedējoši gudrāks par mani.

labs sevis izziņas veids. sevis un savu stresu/neapmierinātības cēloņu
jo pirms tam pat nemaz nepamanīju, ka man ir kāda reakcija uz tām lietām. nu vismaz nosaukt nevarēju