Šorīt piecēlos ar cerību, ka mana vakardienas mizantropija un nevēlēšenās komunicēt ir tikai stipro pohu dēļ. Šorīt pamodos un man negribas iet no istabas ārā, pats interesentākais liekas blenzt griestos un klausīties Arvo Part. Vai nu man būs pohas mūža garumā, vai arī tās nav beigušās vēl šodien.
Vēl...Vakar pucējot zobus, gribēju izpucēt arī iekšas.