"...Mans posts, iespējams, bija drīzāk materiāls un morāls, tavs- garīga rakstura, taču ceļš mums bijis viens un tas pats. Vai tu domā, es neizprotu tavas bailes no fokstrota, tavu vairīšanos no džeza mūzikas un visām šīm blēņām? Pārāk labi es izprotu tās, tāpat kā tavu nepatiku pret politiku, tavu gremšanos par partiju un preses tērgām un bezatbildīgajām izdarībām, tavu izmisumu par karu- kā bijušo, tā gaidāmajiem , par veidu, kā šodien domā, lasa, ceļ, fabricē mūziku, svin svētkus, gūst izglītību. Tev ir taisnība, Stepes Vilk, tūkstoškārt taisnība , un tomēr tev lemts iet bojā. Šai tik primitīvajai, ērtajai, pieticīgajai mūsdienu pasaulei tu esi pārāk prasīgs un alkatīgs, viņa izspļauj tevi, tās acīs tev ir vienas dimensijas par daudz. Tie, kuri šodien vēlas dzīvot un līksmi baudīt dzīvi, nedrīkst būt tādi kā tu vai es. kurš džīgāšanas vietā vēlās mūziku, izpriecu vietā prieku, naudas vietā dvēseli, rosīšanās vietā nopietnu darbu, rotaļīguma vietā īstu degsmi, tam šī jaukā pasaule nav dzimtene..."

H. Hese
"Stepes Vilks."