Ļoti dusmīga
Negribas man stāties tuvās attiecībās ar nepazīstamiem cilvēkiem. Ja mūsdienās pazīšanās skaitās no pirmā acu kontakta un cilvēki ir gatavi mesties avantūrās ar kuru katru, tad tas neliecina par viņu oriģinālo, vai neparasto, vieglo(īzī) domāšanu, vai kaut kādu sūda vēršanos pret mūsdienu sabiedrības vispārējajām klišejām un robežām, vai konservatīvisma noliegšana. Tas liecina par dziļu, sasodītu vientulību, kura tik ļoti laužās ārā, ka neļauj viegli paelpot, tas norāda uz dziļiem personības kompleksiem un nestabilu emociju pasauli. Tādi cilvēki pārsvarā ir intraverti, paranoiski egoisti, totāli aizspriedumaini un bezgala gļēvi, viņi sevi pasludina par neinteresantiem un viņu personības par nederīgām. Es varu derēt,ka daudziem no viņiem ir kādas tiešām infantilas un izdomātas bērnības traumas, vai vēl nesenā pagātnē viņus ir pametuši sirdsdraugi:)Asinis tā vārās,ka piedodiet un atvainojiet, bet... Es labāk mentāli masturbēju vientulībā ar sevi, nekā nodarbojos ar seksu divvientulībā. Viens labums ir no tādiem cilvēkiem, kas tev piedāvā "īso mīlestībiņu" , totāli pāriet vēlme nedēļas nogales pavadīt pseidorokstāru, pseidosupermodeļu un glamour, fucking wannabe bāros. Gribas aizbraukt uz olaini, ieiet lielajā istabā, iekārtoties dīvānā, paņemt tv pulti, ieslēgt tv, bezrūpīgi slēgāt kanālus, apstāties pie manis ieinteresētajiem kadriem, kuros noteikti būs kolorītisms, kaut kas neparasts, vai vienkārši filmas visasiņainākā, šokējošākā aina, vai blenzīšu absurdo biseksuāles šovu pa mtv europe un priecāšos par pasaules pievilcīgo morāles bojāeju.