Protams, ka LV būtu jābūt sasodīti gudrai, viltīgai un ar lielvarām manipulējošai ārpolitikai un diplomātijai, tas ir eksistenciāls jatājums. Taču 25 gadus šo savu eksistenciālo jautājumu vienmēr balstīt un pamatot neskaidrā cerībā un vēlmjdomā, ka kritiskā situācijā varbūt lielais aizkokeāna onkulis nāks mums palīgā - vai tas ir nopietni? Tā vietā, lai katru brīdi meklētu visādas alternatīvas, "inovatīvus risinājumus", jau laikus nostiprinātu armiju un zemessardzi utml, pieņemtu kādu sakarīgu plānu, informētu iedzīvotājus ar bukletiem un pamācībām utt, taču tā vietā jau kopš 90tajiem atceros sasodīti gudro ārpolitikas un aizsardzības koncepciju, ka "mums armiju nevajag", "zemessardzi turam aizdomās", "gan jau (bet tautai medijos sakot - "pavisam noteikti") Amerika nāks palīgā". Kas ir neticams stulbums, zinot vēsturi "gan jau briti mums vēlreiz nāks palīgā".