visvairāk man riebjas tās pseidopriviliģētās prātu pisējas, kurām tiešām ir deluzionāli iegalvots, ka viņām kaut kas pienākas (it īpaši no pretējā dzimuma), neskatoties uz reāliem nopelniem dzīvē. dies, kā es negribētu uzrauties uz šādas zeltraces. okej, es tāpat saprotu to, ka, maigi izsakoties, mēs viens otram nederam dēļ atšķirīgajām izpratnēm par materiālo pasauli, bet, nu, kas zina, es ticu, ka tāda beibe var arī ļoti labi spēt nospēlēt savu lomu (beigās appišot mani emocionāli).

vienīgais, ko dzīvē joprojām neapzinos attiecībā pret pretējo dzimumu, ir tas, cik es labi spēju pateikt to, vai beibe melo. vienmēr esmu uzskatījis, ka ļoti labi. but then again ir tādi cilvēki, kā es, kuri melos ir dzīvojuši, khm, mūžam ilgi, tāpēc, neskatoties uz nosacītās tagadnes situāciju, viņi viens-div' spēj ātri pārslēgties un kļūt atkal par rītardiem un meļiem (kā es). vismaz es cīnos ar to (nepatiesumu sevī; un pat uzvaru pa lielam), šņuk :)