Man šķiet būt nelaimīgam ir ļaunāk nekā slimam. Slims tu nespēj izvilkties no mājas, jo esi par vāju un tev ir nelaba dūša, vai fiziskas sāpes. Bet, kad tu nahuj esi nelaimīgs, tev neko negribas darīt, ne iet ārā no mājas, ne iet uz savas draudzenes kāzām, ne uz tēva dzimšanas dienu, tev pilnīgi viss šķiet nožēlojams ar tavu ierašanos. Tu pat negribi iedomāties par savu klātbūtni kur citur, kā dzīvoklī viens pie kompīša, vai grāmatas. Es pat negribu braukt pie mātes uz Olaini, jo arī tur es sevi atrodu nožēlojamu.