Tagad es toč kādu laiku klausīšos "Dzimtā valoda". Man tas ir tāpat kā ar maiklu džeksonu, es tur neko nevaru izdarīt.
Pirmo reizi ar šo dziesmu saskāros 10.klasē, kad literatūras skolotāja izdomāja klases krievus iepazīstināt ko nozīmē latviešu ciešanas. Viņai tas patiešām izdevās, jo viņu sejās bija redzams šoks, tad izmisums un visbeidzot to nomainīja apvaldīti smiekli. Dziesma beidzās, skolotāja noslaucīja asaras un turpināja mācību stundu.
Nobeigumā vēlos citēt latviešu mūziķi Lauri Reiniku: "Jāni, tu biji leģenda... Atnākot no angļu un Baltas pasākuma gribēju rakstīt pilnīgi citu tvītu, bet šis fakts pilnībā izsita no sliedēm.... nespēju aptvert.. Nē, es nevaru...sajūtas ka kāds sāli acīs būtu iegāzis.... Jāni, tu vienmēr paliksi DZIMTĀ VALODA un DAUDZ, DAUDZ KAS VĒL..mūzikas vēsture!"