Ir tikai jāizdomā, kaut kāds tuvāks mērķis un ar to pietiks, lai izvilktu savu eksistencīti līdz kādam notikumam, kas mainīs manu nemierīgo uztraukumu par savu dzīvi, Pēdējā laikā miera vispār nav. Tas nav slikti, bet mazliet grūti. Šodien bija ļoti slikts gara stāvoklis līdz brīdim, kad mamma uzcienāja ar pussaldo vīniņu. Tad vēl brālis mašīnā pateica vienu novērojumu par mani, kas man šķita ļoti tuvs patiesībai. Priecē, ka brālis mani saprot. Kopš tēvs vairs nedzīvo ar mammu, man šķiet, ka esmu ieguvusi ģimeni un man tas patīk. Došos turpināt savas nelielās muļķa cilvēciņa studijas :>