mūsu sabiedriskā bubbly priekšniece sapulcē paziņoja, ka ir autiste. daži cilvēki ieņirdzās, domājot, ka tas ir joks, bet ātri aprāvās, jo saprata, ka nav tas nekāds joks. bieži vien viņai, atrodoties cilvēkos, uznākot vēlme pēc steidzamas būšanas vienatnē, gadās, kad visa kā esot par daudz.
"bļe, tu vispār esi redzējusi īstu autistu," man galvā teica zemās klases ponijs, "autists nevar acīs paskatīties, autistam uznāk lēkme no sīkākajām izmaiņām rutīnā, tev tas ir kaut kāds joks, tu daune?!"

tajā pašā dienā vēl kāds teica, ka, liekoties, viņam varētu būt autisms... visiem tātad ir autisms.

varbūt man arī?

nesen izpārdošanā viena tievā zebra 🦓 paķēra pēdējo Chanel, man gandrīz trieka, saķēru sirdi, sāku ārdīties, pārdevēja uz grīdas izbēra zobu bakstāmos un lika man skaitīt, uzmetu acis un uzreiz saskaitīju 334588421#4 zobu bakstāmie, visi šokā nu nomierinājos, bet laikam jāiet pie ārsta.