|
apriils 13., 2019
 | 00:33
apmēram pirms gada (+/- padsmit stundas) mani savāca ments un izsauca pakistāniešu taksi. man joprojām liekas, ka tas bija neizdevīgi. tad es nedēļu gaidīju, ka viss izvērtīsies labi un es tikšu prom. tiku prom un iekļuvu caurumā.
šodien es nezinu, visa darbadiena tādā caurumā. ir tāda lieta kā bailes no atbildības? vai besī, ka cilvēki pēc acīm ķipa pasaka, ka manī ir griba/vēlēšanās vai ka man kaut kas sanāk. nu nesanāk, manās acīs un balsī ir tuk-šums. tuk tuk. kā daudziņš gar krēslu, imitējot dzeni.
|
apriils 6., 2019
| 22:51 - jrt "čekas izpētes komisija"
es sāku šaubīties par sapņa realizāciju, mans street smart, iemaņas, uztvere un atmiņa ir unikāli sūdīgā līmenī. šorīt lika uzvārīt putru un uzcept plānās pankūkas, man nav ne jausmas, kā to izdarīt, lai kāds cits gribētu to ēst.
un tad aizmirsu, ka izrāde ir nevis 18:00, bet stundu ātrāk. garderobē pārmiju nokaunējošos čau ar meiteni, kuru pa retam runājam. pēc pirmā cēliena apsēdos īstajā vietā, blakus sēž bijusī angļu valodas skolotāja, kura atceras manu uzvārdu. es desmit minūtes centos viņu pārliecināt, ka tas bija pēdējais vidusskolas gads. pēc starpbrīža sapratu, ka vidusskolas pēdējā gadā bija kāda cita dāma. nu, vismaz atcerējos, ka kaut kāds eksāmens.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |