r-r-r -

detsembris 2., 2019

23:13
šodien garīgais tāds, ka gribētu kaut kad iepīpēt un klausīties morisona dzeju un kaifot. nē, nu es klausījos arī šodien. un arī domāju, kā būtu, ja iepīpētu un klausītos.

atklāju, kur ir problēmcēlonis pakistānim, par kuru liekas, ka viņš vienkārši nejēdz neko un neuztver dzīvi.

esmu pilnīgi aizmirsis vakardienas konfliktsituāciju. tā vakardienas pārkārtošanās (atrastai dīvāna kastei pieskrūvēju riteņus, no istabas iznesu krāmus) ir nostrādājusi pr mazu reseta podziņu. maziņu. salīdzinot ar to lielo reseta pidziņu.

nezināju, ka uz indiju lido ryanair.

un pašā darbadienas noslēgumā, sadzirdēju ka otrs departaments (no kura tagad lēnām izklīst cilvēki) ir lietas kursā par to, ka mēneša laikā, neatrodot "investoru", bodīti klapēs ciet. mums, protams, pirmā dzirdēšana. gruzīgi. drusku jau bija doma par impostera sindromu vai ko līdzīgu, kā es vispār darbotos un vai būtu vajadzīgs citā uzņēmumā, kādā es vispār infomācijas/uztveres/prasmju vakuumā sēžu. un tagad mamma mesendžerī uzdirsa par manām pēdējā pusotra gada dzīves izvēlēm. vai es kaut ko mainītu? nujā, protams. kā jau visam. bet bļe. ir arī skaidrs, kur es sapisos. klaja nerunāšana, esot tādā puspagrabā. var parunāt ar mājas īpašnieku, lai izlaiž, vai gaidīt, kad ciņš izies no mājas, lai es nemanīts varētu iziet. un tā es gaidu, un gaidu, un tad kaut kas bija jāpieņem, un tā nu es te tagad esmu, ar caurumu tirgus kroksī zem labās kājas pirkstgala. domājot par rītdienu ofisā. vēl vienu dienu ofisā. šito zinot, tad tagad gribās, lai tā bodīte veras ciet, un pohuj, un kaut ko paralēli pameklēs, 'n shit. vienkāršāk. jo kaut kādi varianti vai scenāriji par ko tādu bija, redzot drusku stresainus direktorus. bet, hmm. nujā. stulbi, drusku. būt klāt un vērot, kā deg pasaule.
un tad vēl ir tas juridiskais, vai ne juridiskais aspekts par to aiziešanu prom. septembrī bija tāds inčīgs atgadījums, kad šefs uz vietas atlaida/palūdza vairs nenākt vienu čali. un visiem uzreiz ir tāda uztvere, ka viņš ir atlaists. bet nu, man liekas, ka viņam joprojām ir ofisa atslēga, zināmi kodi, vēl kaut kādas lietas, gan jau darba līgumu arī uzreiz nesaplēsa, algas 'n shit. vai 'change of heart' kādam vadībā. krānīgi, vai maiklskotiski, vai kā, bet tomēr variants. nu nav atlaists. līdz kaut kādam brīdim. tagad gan laikam ir.

un ko tu domā par beigām?

ja kāds šo lasa, mani baigi interesē šubrovska, vai mantas, vai vēl kaut kā gabals pr meitenēm un muzikantiem, krūtīm un talantiem, ir kaut kur lirikas vai audio?

also, neesmu ierakstījis, ka šī ir kāda piektā ziemas diena. sniegs laikam jau trešo dienu turas. minoties gandrīz saslīdēju uz tallinas ielas.