|
apriils 29., 2020
 | 13:14
ierosinu rīkot, un piedalīties sekojošā zibakcijā (vajadzētu kādus 20 cilvēkus, minimums) - braukt starppilsētu autobusā, un, kad pilots iestūrē galamērķa autoostā, BET VĒL NAV APSTĀJIES, LAI IZLAISTU PASAŽIERUS, vajadzētu aplaudēt. nu, tā kā daži tipi dara lidmašīnās.
varbūt kāds to jau ir darījis, un nofilmējis?
vēl es uz mirkli sabēdājos, ka satoru literatūras nodaļā katrs otrarpusais darbs ir hirša, tātad tur mēnesī kopumā tiek publicēti septiņi darbi. izlasīju bišofu - nujā, viņš vienkārši salinkoja medības āfrikā ar medībām guļamrajonā -, un kalnozolu, un kaut kādu meiteni (par 18-gadīgo vasaru, un ceriņu ēnām uz tapetēm ejot gulēt). tie gan bija tādi, nu tāādi! bet hmm, es jau vakar nobēru asaru par savu stulbumu. šodien pagaidām nesanāca. jā. bet kas viņiem kopīgs.. katram pa aizgājušam vecākam? un anonīmas "viņas" - vienā gadījumā tā ir Viņa (kāda uvja draudzene), bet otrā gadījumā tā laikam ir mamma? bet kas tā par mammu, kas autobusu pieturas debilo uzrakstu beigās ievelk jautājuma zīmes? vai ir okei ar vemšanu ceļmalā?
un, protams, tos rakstus var ielaikot, bet atlikt pie grāmatzīmēm ne. ffs. iegāju vēlreiz. noup, nevar. bet to sievieti sauc belkovska, un kalnozolam bija tā pitraga poēma, karoče, viss ir baigi forši, man ir favorīti.
|
| 22:54 - whiplash (2014)
nobeidzu (pēc tāda šurpu-turpu pa bočku jau laikam ka var teikt) whiplash.
nuu, es nezinu. kaut kā likās, ka tā būs vairāk kultiskāka filma. ārpus muzicēšanas scēnas bija zem desmit - divas ar čiksi, divas ar senci, vēl viena pie ģimenes galda, viena no kojām, gan jau vēl kaut kas.. un kurām nekāda turpinājuma nav. varbūt es saklausījos kādas meitenes atstāstījumu par jelgava94 filmu (pats neredzēju), bet varbūt tiešām bija tik slikti.
psihais ansambļa vadītājs ārkārtīgi atģadina to futbola tiesnesi (pjērludži kolinu) un manu klases audzinātāju, kurš līdz zināmam diršanas līmenim vēl tiktu līdzi.
tie "mākslinieciskie" šoti ar taurēm vai klavieru klimpermaņa pirkstiem, manuprāt, bija diezgan nesmuki, un man liekas, ka goslings lala landē uz klavierēm blieza pamatīgāk par šito te psihopātu jaunjorkas iedzertuves džeza vakarā.
un tādā ziņā abas filmas šo "džeza pakasīšanas" funkciju pilda diezgan okei. vismaz informēšanas nolūkā. cik tiešām jaunu džeza klubu vai spēlmaņu tagad ir, grūti teikt. lai gan diezgan cepī(ja) rīgas laikā lasītais "sequences and consequences", un rīgā kaut kur maskačkā ir jersika records.
vislielākais krindžs likās tad, kad viņš steidzās uz mēģinājumu, devās uz autonomu (kurā sākotnēji viņu neielaida), tad viņš tur atstāj bungu vālītes, paņem nomas mašīnu, kurā viņa vainas dēļ (visticamākais) sāniski ietriecās freightliner fūre, viņš aizbēg no notikuma vietas un ar asiņainu seju un drēbēm centās kaut ko nospēlēt. basketbolā viņu neuzlaistu uz laukuma, un es to filmu līdz šovakaram izslēdzu.
nujā, un viņa bungu vālīšu maciņa aizrāvējslēdzēņošana ļoti izskatījās pēc dekstera nažu komplekta, un kas bija otra lieta.. jā, tā fūres ietriekšanās bija āreče kā palpfikšenā. vai fargo. fak, i'm not good at this.
lūk, te man bija ekspektācijas par kaut ko, un pārsvarā tās netika satiktas. nu, neko. vēl smieklīgi, ka galveno saldo pārīti spēlēja 26- un 27- gadīgie.
pasūdzējos interneta draugu grupiņā. vienīgajam onlainā esošajam vai par mani rūpošajam arī likās, ka krindžī. bet nominēta oskaram. man tāds "wtf, nu labi". ne-e. izrādās, ka piecas nominācijas un trīs statuetes.
|
|
|
|