|
marts 23., 2020
 | 10:37
vakar ap pusnakti nevarēju saņemties un pamāt lejasstāva kaimiņam, kurš bija izskrējis īsā riksī.
beidzot sarakstīju pieturpunktus un vacapā aizsūtīju īsu iepazīšanās ziņu. jūtos tik atviegloti vai atbrīvoti, bet no otras puses es atkal esmu sapisis kārtējo komunicēšanas režīmu. kad ieraugi, ka pastniece patiesībā izskatās citādāk, vai bērnudārza draudzenei atzīsties fantāzijās. nekas vairs nav kā iepriekš.
bet nu, laiki grūti, nav ko zaudēt, bla bla. pa četrām minūtēm vēl nav izlasījis. 'update journal'.
|
| 11:17
gribēju nofočēt ledusskapja saturu, bet tas ledusskapis tik netīrs, ka izrāvu ārā visus, izņemot vienu, plauktus, un nometu dušā uz grīdas.
jā, pareizi, joņevam grāmata. un tas fragments satoros. nu kā tā var būt? kā? (nu okei, divas vietas ož pēc izdomājuma. vai izstieptas realitātes. bet ar ko tas atšķiras no šīs klabes?) man pirms mēneša, nē vairāk, bija līdzīgi, pārdevēja arī to zināja - vai arī viņa tā skatās uz ikvienu, ka viņa zina, ka uz viņu skatās un ko viņā redz -, es tad tur gāju vēl vienu reizi nākamajā dienā, viņa tur bija, un sapratu, ka nē, roncij. nē. tā jau, protams, nav nekāda krāpšana, bet.. tā jau arī reti kad ir tādi cilvēki šajā sfērā, var jau paskatīties. līdz brīdim, kad atklājas, ka viņai ir divi bērni, vai viņa vēl mācās vidusskolā. bet nu okei, tas jau ir mazliet pieskaroties par iepriekšējā ieraksta tēmu.
|
| 22:17
pārplēsu vadiņu mikrofonam, tiku pie ziņām par salabotiem transportlīdzekļiem, spēju pasmieties dzirdot veco labo podkāstu, atklāju divus albumus. par vienu nezināju neko, par otru zināju visu.
un pankūkas. vakariņu batcham piemaisīju klāt šokolādes mērci. 200g šoķenes, 30g sviesta, nezinu, moš 50g cukuru (kuru nesagaidīju, līdz izkūst), 20g choco+chili pulveri (šautauts santamarijai, kaut ko jēdzīgu viņu portfelī tomēr var atrast) un 250g kokosriekstu piena, bez kura laikam būtu šķaidījis ar ūdeni, man tiešām mājās nekā mav. un kanēli. kas viena forša lieta pankūkām, var salīdzinoši ātri pierīties.
pie šitās mērces rīt ir jāpiecep churrosi, ka es tev saku. piebkonditorejas maisiņu uzgaļiem varu tikt tikai vakarā, bet nu hm, moš dzīvosim bez
|
|
|
|