|
februbaars 10., 2020
 | 08:20
skvērā vai pagalmā pie jrt ap 13:00 ieraudzīju hermani un kādu stundu uzdevu jautājumus par līdzīgām iezīmēm viņa galveno varoņu īpašībās, mūzikas izvēli izrādēm un vēl sazin ko. tad piezvanīja mamma, un teica lai braucot šurp uz pļavniekiem. diezgan abruptly atvadījos no alvja, jo gan jau tiksimies izrādē pl. 16. stāvot kaut kādā korķī sapratu, ka helikopteram būs cancels. tālāk es īsti neatceros. dažos pļavnieku stūros ir dārziņu kooperatīvi, un pa vidu iet tāds kā rīgas kanāls. ā, un bija tāds čependžs skriešanas botās pa apsnigušiem un apledojušiem pļavnieku iekšpagalmiem pirmajam sasniegt otru pļavnieku stūri. normāls pingvīnvalkings.
whatever
|
| 23:26
visneiedomākamākajā veidā tomēr ielīdu dušā tagad, nevis varbūt no rīta.
biju tik ļoti gatavs un pārliecināts, ka rīt no rīta būšu mājās un medīšu jrt biļetes. tfu, roncij. tev uz ofisu jāiet. no rīta. ko es uzreiz arī nesapratu, citādi būtu atteicies. jau kaļu plānus, kā izdīkt sev desmit minūšu pauzi, lai caur telefonu mēģinātu sev kaut ko izbakstīt. jā.
kaut ko vajadzētu ierakstīt, ka visas sinatras vientuļās dziesmas skan pilnīgi neatšķirīgi viena no otras. un kāpēc tagad skan loveless. jau pie pašām beigām.
un galīgi nemaz negribas runāt ar priekšniekiem par sev dīcamām, bet normālām lietām. kas - pats fakts, ka ir tā, ka ir jādīc, un otrs, ka negribas dīkt - pēc kaut kādām redditā lasītām teorēmām varbūt velk to, ka tā ir toksiska vide. aij, par ko es te atkal muldu.
un repertuārā ir atgriezies cerību ezers! the fuck.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |