|
detsembris 22., 2019
 | 13:06
no šitā sapņa neko tādu neko neatceros. tikai to, ka banku reklāmām metro tunelī bija ieviests kāds regulējums. plakātā drīkst būt tikai naudaszīme, un zem tās tādi atklāti teksti, kas ar to naudu patiesībā tiek darīts. tikai kāpēc metro, kur bija metro. ai. kas to lai zin. un kādā valodā es runāju.
teiksim, "mēs atbalstām ķīnas režīmu", "vairāk kā 10% tavas naudas - atklātu vai mazāk atklātu apkalpošanas izmaksu dēļ - tu atpakaļ nedabūsi", "mēs esam korumpēti zagļi", "pašu jaunāko newsletteru par jaunumiem bankā saņem parlamenta deputāti", "bankas īpašnieks šobrīd uz jahtas šņauc no modeļu krūšu spraugām". un tādā garā.
un tu tikai ej pa metro tuneli, un gaidi, kad mainīsies teksti. gluži kā uz cigarešu paciņām. lai gan, kurš tos tekstus lasa kā tekstus. vai nu tu pīpē savu mīļāko mentola marku, vai nepīpē vispār. tāpat kā ar bankām. vai nu tev ir banka, vai arī tev ir burciņu pilns pagrabs ar marinētām naudaszīmēm.
|
| 14:51
rīt nomaksāsim to fakino naudas sodu un iziesim pa nullēm. pa nullēm. atkal pa nullēm.
|
| 23:46
kaut kāds ķipa tukšums. to pašu vajadzīgāko - kas mazliet slejas pierunāšanas, vai atrunāšanas virzienā - nevar pateikt.
tad šodien stundu meklēju, ko gatavot svētkiem, un tad divas-trīs stundas izbaudīju rīčārdžu, sleš grimšanu internetā, sleš iztēlojos pārāk tumšu dzīvokli vai āru, vai centos ieklausīties un tieši neieklausīties visādās dziesmās. un tad pieslēdzos vēl pusstundu, līdz atrakstīja tante, un pateica, ka neko taisīt nevajadzēs. tikai kartupeļu biezeni. kas savā ziņā ir baigi labi, tikai nebiju ar to rēķinājies.
tad nākamā lieta, ar ko rēķināties, ir šitās nedēļas aizpildīšana. plānā ir atkal kaut ko atkārtot. uzspēlēti atkārtot. tikai tā cenšanās atkārtot, vismaz plānošanas režīmā, man liekas, ir daudz kreņķīgāka par to iepriekšējo reizi, kad man jau tagad sāk likties, ka neko neplānoju un vienkārši aizdevos. lai gan tā jau arī nebija. kas vēl. un pēc tam būs jaunais gads, kurš sāksies ar mazām izmaiņām. kas būs neērti, un jā, es biju iztēlojies kādu citu izpildes variantu. lai gan varbūt uzradīsies vēl cits. bļeģ, roncij, ko tu dari ar savu dzīvi.
jau trešais 40-gadīgais, dzērušais vīrietis man uzdod jautājumus "ko es gribu", vai "kas es gribētu būt". es zinu atbildi, bet man ir kauns to teikt. un patiesībā tā atbilde ir tā pati, kas pirms.. pieciem gadiem? vai sešiem. un tagad nav mainījusies divus gadus.
ienākot dzīvoklī, ir kaut kādas dīvainas smaržas. dīvainas tādā ziņā, ka es tās neesmu radījis. šodien vai vakar tie bija cepti kartupeļi. laikam jau plūst pa spraugām.
also, pārklausītas lirikas: māt, es miršu savādāk / es mīžu savādāk
parīze, teksasa liekas diezgan okei. sāk jau likties, ka roudmūvijiem ir kaut kādas limitācijas. lai gan asv dienvidrietumu ekranizācijām limitāciju nav.
|
|
|
|