Mani pārņem eksistenciāla rakstura pārdomas.
Atzīstu, ka neapzinos, ka kādu dienu arī mani piemeklēs nāve.

"...you have to realise that someday you will die,
until you know that you are useless..."
[This Is Your Life by Dustbrothers]

Nopietni, ja man kāds tagad pateiktu, ka man ir jāaiziet, es vienkārši neļautos.. spirinātos, kliegtu, ķertos klāt pie stederes, lai mani nevarētu aizvilkt prom. Domāju, ka tas ir normāli, protams, ne tad, ja tās jau ir Tavas vecumdienas. Tad tas ir jautājums tikai un vienīgi par to, kāds ir bijis Tavs dzīves priekšnesums.. Vai jūties apmierināts ar uz skatuves pavadītajā laikā padarīto. Ja jā, tad ar mierīgu sirdi vari pateikties visiem skatītājiem un atstāt skatuvi, kura pildītos ar ziediem un pateicībām. Bet, ja laiks jau ir iztecējis un Tev vēl bija tik daudz, ko pateikt uz izdarīt, Tu, saprotams, ķersies pie aizkariem, kad Tavi nesīs prom.

Thats no way of leaving the stage.
Period.