rolexx ([info]rolexx) rakstīja,
@ 2008-12-28 20:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tas, ka es šobrīd ne par ko konkrētu nedomāju, man noteikti nepalīdzēs izveidot jaunu, ģeniālu skaņdarbu... Mana jaunā komūna ir ļoti atkarību izraisoša. Tā liek iekārot recenziju saņemšanu, kas, savukārt, liek radošajiem zobratiem griezties, bet tomēr šajā visā procesā kvalitāte ir tā, kas paliek zaudētājos, jo savu svaigāko veikumu tautai atrādīt gribas pēc iespējas ātrāk. Savilkos dažādus jaunus instrumentus, bet, kā jau tas parasti notiek, iedvesma tādā veidā reti tiek pievilināta. Protams, ja gadās atrast kādu īpaši jauku skaņu, tad ap to var mēģināt veidot visu lielo un sarežģīto skaņdarba struktūru. Tā laikam arī būs jādara... Bet cik jauki tomēr būtu, ja kādu dienu mana mūza nolemtu uzkavēties krietni ilgāku laiku... Tad nevajadzētu štukot, ko un kā lai sabīda par melodiju - tas viss notiktu pats no sevis. Tehniskās iemaņas būtu vienīgais bremzējošais faktors. Ō, slava Bēthovenam un pārējiem ģēnijiem! Kādas gan brīnumu lietas radītu Mocarts, ja viņš šobrīd būtu mūsu vidū! Ja šodien mūzikā vēl ir iespējams radīt ko jaunu, tad viņš to arī izdarītu. Vai arī nezinot radītu kaut ko ģeniālu, bet jau eksistējošu... Jo VISS tomēr pamazām tiek izsmelts... Ja tiešām nav ko darīt, var parēķināt variācijas un kombinācijas no tiem pašiem pāris toņiem, kurus izmantojam... Nu, tīri statistiski - cik daudz cilvēku un cik ilgi jau ir nodarbojušies ar šo lietu? Un tagad saproti, ka jebkura melodija, kuru Tu esi "izgudrojis", noteikti nav Tava jau ilgu laiku. Tik tiešām gods un slava tiem, kurus drīkst uzskatīt par pirmajiem mūzikas radītājiem, jo viņiem nebija, ko paklausīties, lai iedvesmotos. Protams, kaut kas viņus noteikti bija iedvesmojis, bet tas noteikti ir cits stāsts... Fakts ir tāds, ka tagad, lai radītu mūziku, mēs parokamies pa mūsu lielajiem krājumiem un vienkārši atražojam sevi... labākajā gadījumā vismaz rodas variācijas un kombinācijas, kuras visas, manuprāt, jau ir izmantotas. Ā, un tikko atminējos savas vecāsmammas stāstu par to, ka kaut kur uz austrumu pusi mūzikā kā mazākos intervālus izmanto nevis pustoņus kā pie mums, bet gan ceturtdaļtoņus. Tas nu gan ir maģiski... nu nesaprotu, kā kaut ko tādu var saklausīt [kaut vai nodziedāt]. Protams, dažādību tas palielina. Hehe.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virus
2008-12-29 07:10 (saite)
Man šķiet, ka ar mūziku varētu būt līdzīgi kā ar ķīmiju. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka iespējamo atomu kombināciju skaits ir lielāks par visumā esošo atomu skaitu. So - ķīmiķim neaptrūksies ko sintizēt vismaz līdz pasaules galam.
Tāpat es domāju, ka ja parēķinātu iespējamo nošu kombināciju skaitu 3min skaņdarbā, sanāktu apmēram tikpat astronomiski. Protams, tas ir gluži cits jautājums, cik ļoti vienas nots izmainīšana izmainīs pašu skaņdarbu.
Un es arī gribu mūzu kā regulāru piegulētāju, nevis kā vienas nakts sakaru :D Tad varbūt būtu jau uzcepis ko dinamīta taisītājonkuļa mantojuma cienīgu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rolexx
2008-12-29 10:57 (saite)
Jā, gluži manas domas.. vienas nots atšķirība neko daudz diemžēl nedos..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bridget
2008-12-29 12:23 (saite)
šobrīd man ir tāda viegluma sajūta,ka neesmu ar mūziku saistīta tā,ka mani noslogotu radošās mokas,bet vispār-par to,ka melodiju ir tik daudz,ka tām vajadzētu sākt atkārtoties,pirmoreiz aizdomājos labi sen. jau tad man nelika mieru jautājums-kā mūziķi,kas sacer,sakomponē or whatever- uzmeistaro ko jaunu-kā viņi var būt droši,ka kaut kas tāds jau nav bijis,teiksmim,pirms gadiem divdesmit?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]rolexx
2008-12-29 16:52 (saite)
nu, tur jau tā lieta, ka viņi nevar būt droši.. patiesībā vēl pavisam nesen tika atklāta viena jauka līdzība:
http://www.youtube.com/watch?v=UgXDB-cCg0g

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?