Sēdējām naktī pie ugunskura. Ilgi gan nepasēdējām, jo ap trijiem jau apnika.. - vējš bija pārāk spēcīgs un sejā sapūta dūmus. Bija "pilnas acis baltas laimes", kā teikt.. Turpat Salaca ar aizsalušām malām. Tomēr izlēmām nelaivot, jo dzīve vēl ir skaista + laivu vajadzētu pārveidot par ledlauzi.
Bija arī ģitāra. Bet paspēlēt gan neko varenu nesanāca, jo neviens nevēlējās palikt ar lāstekām pirkstu vietā.. Un tad vēl tāds hiperaktīvs suņu jaunulis, kuram ārkārtīgi patika spēlēt spēlīti - "atnes kociņu".. Viņš bija jaudīgs, jo atnesa pat tos pusbaļķēnus, ko aizsviedām tumsā. Foršs radījums. Sanāktu labs kontrolieris no viņa - bikiņ nokompostrēja man roku, kad centos būt veiklāks un paņemt lidojošo mietiņu.