Jau kādu labu laiku man ir aizdomas, ka bez visas tās čerņas galvā man ir vēl viena garīga slimība, kuras dēļ man (gandrīz) nekas nepatīk (protams, ka patiesībā ir lietas, kas man arī patīk, bet ne par to stāsts). Vienmēr ir pie kā piesieties. Vienmēr liekas, ka var labāk un interesantāk. Vienmēr liekas, ka tur nav līdz galam izdomāts, tas nav līdz galam nostrādāts, šitas nav ar to saderīgs utt. Tā iemesla dēļ, šķiet, neesmu redzējusi pēdējos pāris-trijos gados nevienu izrādi, kas man atstātu tiešām uh un ah iesapidu. Ok, pēdējā laikā esmu bijusi tikai uz visādiem "neīstiem" teātriem un gandrīz viss man likās sūds pilnīgs vai diezgan sūdīgs. Viena izrāde diezgan patika, bet, protams, līdzīgi kā Tu tagad, pēc noskatīšanās uzskaitīju virkni lietu, kur un kas "kliboja".
Nu, lūk, man liekas, ka tā ir garīga slimība. Varbūt Tev arī tāda ir.

(Reply to this) (Thread)

tad man arī ir garīga slimība :D
bet, piemēram, izrāde "Dzeja" man norāva jumtu un es viņu kādas 8 reizes esmu redzējusi. ja obligāti vajag piesieties, tad man tur nepatīk Jana Č. bet izrāde pie tā nav vainīga. koncerti arī mēdz jumtu raut (lai arī krietni retāk, nekā agrāk). man tomēr liekas, ka teātra māksla mums te tāda sūdīga palikusi.

(Reply to this) (Parent)

es, iespējams, esmu pārskatījies šito teātri un garšas kārpas palikušas nejūtīgas

(Reply to this) (Parent)

Man liekas tā garīgā slimība saucās latvija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideāls komentārs.


Pag, Latvija rakstās ar lielo burtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Priekš manīm nerakstās, par to tieši domāju rakstot, hehe.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es te par arōniju ne revoluciju.

(Reply to this) (Parent)