juceklīgi, par manu skolas pieredzi
atsaucoties uz cibā apkārt klīstošo rakstu par skolām.

pamatskolas sākumā es biju tajā klasē, kurā "sanāca" un sagadīšanās pēc tā.. nu kā lai saka.. to klasi nemīlēja skolotāji. neviens. ar pamatu. tajā bija skaļākie un nevaldāmākie bērni. un es vienkārši nebiju tāda, kā pārējie. tos, kas labi mācījās, gan, lika mierā. bet es, godīgi sakot, nekad neesmu īpaši spoži mācījusies. 8. klases sākumā mūs pārdalīja. gudrākos ielika t.s. ģimnāzijas klasē un "otros gudrākos" t.s. proģimnāzijas klasē. viduvējo atzīmju dēļ mani ielika proģimnāzijas klasē. vidusskolai sākoties a un b klasēs (nupat minētajās) notika neliela rokāde. daži no vienas nonāca ortā, daži no otrās - pirmajā. + vēl daži no pārējiem pamanījās ielekt "vidusskolas vilcienā", jo vidusskolā mēs bijām 2 klases kopā, ne 4, kā pirms tam.

mācību pārzine vai lūdzās, lai es nāku uz "gudrāko" klasi, bet man nepatika matemātika un fizika, kas tajā solījās vairāk, un paliku turpat, otrajā, proģimnāzijas klasē.

ģimnāzijas klasē (kurā tika salikti gudrākie bērni), "kruts" bija tas, kas labi mācījās. esot bijusi diezgan liela konkurence. daži apzināti mainīja klases no a uz b, jo negribēja dzīvot sīvas konkurences apstākļos.

savukārt otrajā, proģimnāzijas klasē, tas, kurš labi mācījās nebija nerds, bet lūzeris nebija arī tas, kas mācījās švakāk.
tā vietā austāko pozīciju klasē ieņēma.. klases ļaunākā dūda. mācījās viņa gauži viduvēji, saprašanas arī bija.. nu, kā lai saka.. gana lai nebūtu stulbai, bet ne vairāk. toties viņa prata pīt intrigas, liekuļot, melot un ekselenti nodirsa aiz muguras. rezultātā pārējie klasē ļoti vēlējās viņai patikt. faktiski darīja teju vai visu, lai tikai būtu draugos.

man nekad nav bijušas augsti attīstītas spējas iepatikties kādam izdevīguma pēc. tādēļ, kā arī citu iemeslu pēc, es viņai absolūti riebos. viņai riebās tas, ka es nekrāsojos. tas, ka es parasti zināju labāk, mācoties mazāk. tas, ka man ir viedoklis vai apsvērumi par visdažādākajām lietām (kurš ta vainīgs, ka viņa nebija tik daudz lasījusi). un un droši vien arī tas, ka man bija diezgan daudz vienalga, ko viņa par mani domā.

fakts palika fakts. es riebos viņai, tādēļ nepatiku arī lielai daļai citu skolēnu. "žetonvakara avīzē", kur katram bija jāizsakās par katru, trīs dominējošie viedokļi par mani bija: "viņa ir gudra, viņa ir svešā zona, viņai patīk čats".


līdz ar to manuprāt nav tik svarīgi, kā tieši dalās skolēni. tas, vai stilīgs būs prāts, skaistums, vai sportiskums, atkarīgs tikai no vairākuma vērtību sistēmas.
bet fakts paliek, ka, neatkarīgi no tās, dalīsies skolēni diezgan neizbēgami un pagalam krasi.