viņa tiešām cenšas aizmigt. t.i. parasti aizejot prom kādas 10 min ir totāls klusums. sajūta, ka cenšas un tad saprot, ka nesanāk un tad sauc un sāk kko darīt. kad jautājam, vai nesanāk aizmigt, saka - jā. pa dienu tā arī notiek, ja ir mājās, ieliekam viņu istabā, aizslēdzam durvis un viņa tur visu to laiku (šodien vairāk kā pusotru stundu) pilnīgi mierīgi un klusām spēlējas. viņa zina - ir jābūt mierā. un ir. uz nakti gan neslēdzam ciet durvis, jo tur ir tumšs, viņai pavisam nesen ir sava istaba jaunā mājā un pastāv iespēja, ka tumsā ieslēgtai viņai būs bail. to es negribu.

sāku domāt, varbūt pamazām sāk sarukt vajadzība pēc miega. katram tas ir ļoti individuāli. var jau būt arī, ka ne.