joprojām trūkst pasākumi un cilvēki. trūkst mūzika. visvairāk trūkst kaut kas cits.
bet ir mērķis un ir darbs smadzenēm.

mācos neizolēties no savām izjūtām. izjust un izreaģēt, nevis skatīties pāri un tad atstrādāt atkal un atkal kaut kad vēlāk. mācos (drīzāk gan tieku mācīta) pacietību un savaldību. kas nav, NAV mana stiprā puse. sajūta, ka sāks asiņot acis un ausis, bet ārēji palieku mierīga. reizēm. citreiz atkal ne.

mācos uzturēt vismaz kaut kādu kārtību, jo tīrību līdz galam vēl nesanāk. mācos tīrīt garāmejot, padarīt kārtošanu refleksīvu, pārvietojoties pa māju, pārvietot mantas pareizā virzienā. tīrīt īsiem mirkļiem, bet bieži. lielākā mājā tas ir vienlaicīgi gan grūtāk, gan vieglāk. grūtāk, jo platība (un darbi līdz ar to) ir trīskāršojusies. vieglāk, jo nav tik viegli pašai sev attraukt, ka nekas nav īsti jādara, te taču tik maz ko darīt.

un jūtūbe, lai arī ko es meklētu, visa cita starpā, piedāvā man skatīties maša i medveģ, kā arī attīstošās multenes bērniem. atpazīst kā mērķauditoriju.