Mums Alise uz baršanu mēdz atbildēt ar histērisku kliegšanu, dusmām un ilgstošu raudāšanu. Vismaz ja runa ir par kaut kā darīšanu pret viņas gribu. Un viņa ir sākusi apbižoties, vakar uz A. sadusmojās (jo A. viņu izģērba pret viņas gribu), sūtīja mammu prom, gulēja uz grīdas un taisīja histēriju, līdz man izdevās viņu pierunāt pārtraukt, atnesot lācīti. "Šeit lācītis, varbūt samīļo viņu, ja negribi, tad nevajag, bet varbūt pamēģini" un tad jau atlaba, kopā saģērbāmies un tā, bet negribēja, lai mamma nāk ar mums lasīt grāmatas.

Šķiet, ka viss, kas palīdzēs, būs neizsmeļami pacietības krājumi. Kaut kad jau bērns sapratīs, ka ar bļaušanu nesasniegs vēlamo un ar pretošanos tikai pagarinās nenovēršamo. Vismaz tā es naivi ceru.