Un saistībā ar tiem drošības jautākumiem es esmu lasījusi viedokli, ka viss pārējais challenge lielā mērā ir tikai paša vecāka nespēja skaidri noteikt robežas. Jo šķiet, ka tas jau nav nekas svarīgs. Es nezinu vai pilnībā tam piekrītu, bet viens gan - M visvairāk strīdas un niķojas par to, kur man pašai grūti saprast kā būtu "pareizi". Vai opā nemaz vai drusku un cik daudz? Cik daudz samīļoties pie gulēšanas, cik daudz ļaut ģērbties pašai un kad tomēr saģērbju es un viņa nespirinās pretī (mēs lēnām šim būsim tikuši pāri, bet diemžēl,tā, ka viņa ļauj man sevi,apģērbt nevis ģērbjas pati. Bet dārziņš palīdz, tagad vairāk ģērbjas nost pati). Un protams viss par ko nesaprotamu iemeslu dēļ jūtos vainīga.