agrāk, ja viņa (piemēram) negribēja pārģērbties, vajadzēja ar varu viņu pārģērbt un niķis bija galā. t.i. situācija daudz ātrāk atrisinājās, ja es izdarīju to, ko uzskatīju par vajadzīgu, nevis ja ļāvu viņai noteikt tempu/norisi. tad viņa apjuka un niķiem nebija gala. (tas gan nav par visām situācijām bet par konkrētu daļu). kurpretī tagad, ja es novelku veco pamperu, viņa to velk atpakaļ, ja uzvelku jauno, velk to nost. atsperdamās. un uz mani apvainojas.